Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

Labdien, dārgie draugi!Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē.  Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4):
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.  Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
Mēs jau iepriekš runājām, ka Dievs gribēja svētīt Ābramu, dot viņam zemi, padarīt viņu varenu, pacelt caur viņu varenu tautu, lai caur to visa pasaule tiktu svētīta. Tomēr, lai Dievs varētu visu to īstenot, ļoti svarīga bija Ābrama sadarbība ar Dievu. Dievam bija vajadzīga Ābrama ticība, lai piepildītu visu, ko Viņš bija apsolījis.   Ticība ir sadarbība ar Dievu. Nav svarīgi, ko Dievs tev ir apsolījis, bez tavas ticības nekas no apsolītā nepiepildīsies. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nav iespējams izpatikt (Ebrejiem,11: 6). Bībelē teikts, ka Ābrams noticēja Dievam un ka Dievs viņam to pieskaitīja par taisnību. 
„Pēc šiem notikumiem Tas Kungs runāja uz Ābrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: “Nebīsties, Ābrām, Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela.”  Un Ābrāms atbildēja: “Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es palieku bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Ēliēzers.”  Un Ābrāms teica: “Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no mana nama ļaudīm būs mans mantinieks.”  Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.”  Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.  Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:1-6).
Kā redzat, pēc tam, kad Dievs atklājās Ābramam un apsolīja viņam pēcnācējus, Ābrams vēl ilgu laiku palika bez bērniem. Ābrams jau sāka šaubīties, vai Dievs patiešām varēs caur viņu radīt varenu tautu. Dievs visādi centās izklīdināt viņā šīs šaubas. Dievs mudināja Ābramu sadarboties ar Viņu. Dievs panāca to, ka
 „Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Mozus, 15:6).
Dievs šodien cenšas darīt to pašu ar mums, – Viņš cenšas panākt, lai mēs ticībā sadarbotos ar Viņu. Ticība mums tiek pieskaitīta par taisnību. Šodien mēs varam runāt par to, ka dzīve bez ticības ir nepareiza dzīve, tāpēc ka taisnība nozīmē dzīvot taisni jeb pareizi Dieva priekšā. Dievam tīkama dzīve ir ticības dzīve. Tāpēc šodien Dievs vēlas, lai tu saproti, ka tikai caur ticību tu vari dzīvot pareizi. Atbildi šodien uz kādu ļoti svarīgu jautājumu: „Vai tu tici, ka tās neiespējamās situācijas un izaicinājumi, kuri šodien stāv tavā priekšā, var mainīties?”  Dievs vēlas, lai tu šodien saprastu, ka bez ticības tu nevari sadarboties ar Viņu. Bez ticības nav iespējams ieraudzīt pārmaiņas savā dzīvē. Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties. Mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti! Mācītājs Rufuss Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus

    „ Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).Pastāv tieša saikne starp to, kā es dzīvoju, un Dieva klātbūtni manā dzīvē . Tālab, mūsu galvenā kalpošana ir – atdarināt Kristus raksturu, un tad darīt Viņa darbus.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Viss varenais sākas ar kaut ko mazu un nenozīmīgu

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka viss varenais sākas ar kaut ko mazu un nenozīmīgu. Lai ieietu savas kalpošanas Dievam un sava aicinājuma pilnībā, šodien tev ir nepieciešams darīt to, kas tev ir atvērts, un ko spēj darīt tava roka. Tavas zināšanas, tava pieredze un spēja domāt, – tās visas ir dāvanas no Dieva, ar kurām tu vari kalpot cilvēkiem. Kad tu kalposi ar savu dāvanu(talantu vai spējām), tad šī dāvana atradīs tev vietu.„Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).