Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par iespēju no jauna piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka viss varenais sākas ar kaut ko mazu un nenozīmīgu. Lai ieietu savas kalpošanas Dievam un sava aicinājuma pilnībā, šodien tev ir nepieciešams darīt to, kas tev ir atvērts, un ko spēj darīt tava roka. Tavas zināšanas, tava pieredze un spēja domāt, – tās visas ir dāvanas no Dieva, ar kurām tu vari kalpot cilvēkiem. Kad tu kalposi ar savu dāvanu(talantu vai spējām), tad šī dāvana atradīs tev vietu.
„Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).
Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas. Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien. Šodien T.L.Osborns ir viens no savas paaudzes starptautiskās evaņģelizācijas veterāniem un apustuļiem. Viņš ir sludinājis vairāk kā 95 pasaules valstīs, kā arī iedvesmojis un aizdedzis Svētā Gara uguni daudzos cilvēkos, kuri šodien ir vadošie mūsu paaudzes kalpotāji. Viņu vidū ir tādi kalpotāji kā arhibīskaps Idahoza, Morris Cerullo, Šambahs, Džons Ostins un daudzi citi. Taču, T.L.Osborna kalpošana sākās ar to, ka viņš vienkārši sāka darīt to, ko viņš prata. Tālab viņa dāvana(talants) atrada viņam vietu un kalpošanu Kristus Miesā. Es dzirdēju kādas māsas, kura bija paralizēta, stāstu. Neskatoties uz savu stāvokli, šī sieviete vēlējas atrast savu vietu Kristus Miesā. Šim nolūkam, viņa sāka lūgt par katru ģimeni un māju savā ielā. Viņas lūgšanu rezultāts bija tāds, ka vairākums cilvēku, kuri dzīvoja šajā ielā, nožēloja grēkus. Kad tas notika, viņa ar tādu pat uzcītību un pastāvību sāka lūgt par ģimenēm, kuras dzīvojas blakus ielās, un rezultāts bija tāds pats. Caur to viņa atklāja savu kalpošanu – aizlūgšanas kalpošanu – un atrada savu vietu Kristus Miesā. Tas viss notika tālab, ka šī sieviete sāka darīt to, ko varēja ar nolūku, lai virzītu Dieva Valstības darbus.„Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari,..”(Salamans Mācītājs 9:10).
Es domāju, ka iesākumā šai sievietei neklājās viegli. Viņai bija vajadzīgs laiks, pacietība un uzcītība. Bet, neskatoties ne uz ko, viņa spēja atrast savu vietu. Šī sieviete lūdza ar pastāvību, un ne tā, ka, sāka lūgt, bet tad uz pāris mēnešiem devās atvaļinājumā. Bez tam, viņa nedarīja to ar aukstu (vienaldzīgu) sirdi. Viņa to darīja saskaņā ar saviem spēkiem, un tāpēc, viņa arī spēja atrast savu vietu kalpošanā Dievam. Viņas apstākļi netraucēja viņai pienest augļus Dievam. Neauglības cēlonis ticīgo dzīvēs bieži vien slēpjas nevis apstākļos, bet biežāk slinkumā, pasivitātē un nepastāvībā. Ja tu darīsi to, ko spēj darīt tava roka, un ja tu darīsi to no visas sirds un ar pastāvību, tad tu saņemsi savu mantojumu, kas tam seko – kalpošanu un svētības.„Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. „(Kolosiešiem 3:23-24).
Dari to, ko tu spēj, no visas sirds, kā savam Kungam, un Viņš tev atmaksās varenā veidā! Tas Kungs lai tevi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije
