Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

Esmu priecīgs no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Katrs no mums vēlas izpatikt Dievam. Dieva Vārdā ir teikts, ka bez ticības to izdarīt nav iespējams. Dieva Vārds saka:
„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6).
 Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība (rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama. Tieši te daudzi palaiž garām savu iespēju piedzīvot varenu Dieva spēku savā dzīvā. Bieži notiek tā; ja cilvēki neredz, kā viss notiks, viņi neko tā arī neuzsāk darīt. Daudzi cilvēki grib staigāt ar Dievu, vadoties no tā, ko tie redz, nevis ticībā.Ar savu ticību Ēnohs izpatika Dievam, jo staigāja ar Viņu. Staigāt ar Dievu var tikai ticībā, nevis vadoties no tā, ko redz. Ticība vienmēr pieprasa darbību.Kad Dievs uzrunāja mani saistībā ar draudzes nama pirkšanu, šim nolūkam mums kasē nebija neviena santīma. Bez Dieva tas bija vienkārši neiespējami. Šodien, tas ir jau noticis fakts. Tomēr, pirms tas notika, man vajadzēja noteikt, kam tad es ticu, un kas tad Dievs ir priekš manis. Un pēc tam man vajadzēja apstiprināt savu ticību ar konkrētām darbībām. Tas līdzinājās tam, kā mūsu ticības tēvs Ābrahāms devās uz apsolīto zemi, nezinādams, kā tur nokļūt un kur atrodas šī zeme.
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet.” (Ebrejiem 11:8).
Tajā laikā es izdzirdēju, ka pārdodas ēka. Es aizgāju un paziņoju par to, ka mēs vēlamies to nopirkt. Mēs sākām tirgoties, un runa bija par vairākiem tūkstošiem latu, bet mums nebija pat santīma. Bet es zināju, ka man to lika darīt Dievs. Un Dievs bija uzticams! Kad pienāca laiks maksāt par ēku, mums bija visa nepieciešamā naudas summa. Tikai Dievs vien zina, kā to izdevās paveikt. Dievs nevēlas demonstrēt pasaulei manas spējas, bet Viņš grib, lai pasaule caur manu dzīvi ierauga Viņa spēku un Viņa spējas. Ja es staigāšu ticībā, tad tas notiks. Ticība pieprasa atjaunoties prātā. Ticība pieprasa to, lai es mainītu savu domāšanu un sāktu domāt tā, kā domā Dievs. Tu nevari iet kopā ar Dievu un palikt uz vietas. Ticība pieprasa pārmaiņas – pārmaiņas tavā domāšanā, pārmaiņas tavos apstākļos, pārmaiņas tavās attiecībās un darbībā. Ticība liek tev dzīvot citādāk, domāt citādāk, rīkoties citādāk un citādāk pieiet problēmām. Kad tu dari to, ko Dievs tev saka darīt, tad nav svarīgi, cik muļķīgi tas izskatās, – tad Dievs veic caur tevi varoņdarbu un tu sāc piedzīvot Dieva klātbūtni un spēku, kā nekad iepriekš. Tas notiks ne tikai ar tevi, bet arī ar tiem, kuri skatās uz tevi, arī viņi sāks piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Ja tu uzticēsies Svētajam Garam, Kurš ir sūtīts tāpēc, lai palīdzētu mums, tad Viņš palīdzēs tev nostāties Dieva priekšā, ieiet intīmās attiecībās ar Dievu un uzticēties Viņam it visā.
„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:26).
 Dievs var darīt nesalīdzināmi vairāk par to, ko mēs lūdzam vai par ko domājam, un viss tas notiks Dieva spēkā. Galvenais, lai mēs ļaujam Dievam to darīt. Un tātad, lai piedzīvotu Dievu un Viņa spēku savā dzīvē, ir nepieciešams:
  • nodot sevi Dievam;
  • būt sadraudzībā ar Dievu, lai iemācītos dzirdēt Viņa balsi un būt Viņa vadītiem;
  • uzticēties Dievam un caur savu paklausību un rīcību parādīt to ar darbiem.
 Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.