Ticības spēks, kas maina
[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus runāja par to, cik svarīgi ir ticēt un attīstīt ticību Dievam un Viņa Vārdam. Pastāv dažāda izpratne par vārdu „ticība”, un tas tiek interpretēts dažādi. Bet ir svarīgi zināt, ko par ticību saka Bībele. Bībeles ticība – tā ir ticība, kas izmaina cilvēka dzīvi. Ticība ietekmē visas cilvēka dzīves sfēras, un tas ir redzams. Bībelē tiek aprakstīts notikums par četriem draugiem, kuri atnesa pie Jēzus savu triekas ķerto draugu, lai Viņš to dziedinātu. Bībelē ir teikts, ka Jēzus IERAUDZĪJA šo cilvēku ticību caur viņu rīcību. Bībelē ir teikts:
Viena no ticības galvenajām īpašībām ir tā, ka ticība itin visā tiecas izpatikt Dievam. Cilvēkam, kuram ir ticība un kurš attīsta sevī Bībeles ticību, ir tikai viena vēlēšanās – ar visu savu dzīvi izpatikt Dievam. Ticība izpatīk Dievam. Cilvēks jebkurā gadījumā tiecas kādam izpatikt – Dievam, sev, cilvēkiem utt. Ja, izpatīkot kādam vai kaut kam, tu tādā veidā neizpatīc Dievam – tad tas viss ir velti. Un pretēji, ja tu izpatīc Dievam, tad absolūti nav svarīgi tas, ja tu tajā pašā laikā neizpatīc kādam citam. Visiem izpatikt nekad nav iespējams. Bet ir svarīgi itin visā un vienmēr izpatikt Dievam. Ja cilvēks mēģinās izpatikt visiem, viņš pārvērtīsies par pašu nelaimīgāko cilvēku. Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja ar savu rīcību tu izpatīc Dievam, tad tev ir dievišķā ticība. Bībelē ir teikts, ka pēdējā laikā cilvēki atkritīs no ticības un Dieva Vārds vairs nevaldīs viņu dzīvē. Savukārt dievišķā ticība izpatīk Dievam un izmaina cilvēka dzīvi. Svētajos Rakstos ir teikts:
„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6)
„Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.” (Galatiešiem 1:10)
„Jo mūsu sludinājuma pamatā nav maldu vai netīru un negodīgu nolūku, bet mēs runājām tāpēc, ka Dievs mūs atradis par cienīgiem, uzticēdams mums evaņģēliju, un cenšamies izpatikt nevis cilvēkiem, bet Dievam, kas pārbauda mūsu sirdis. Jūs zināt, mēs nekad neesam uzstājušies ar glaimiem vai mantkārīgos nolūkos, Dievs ir mūsu liecinieks, nedz arī sagaidīdami godu no cilvēkiem, ne no jums, ne no citiem.” (1.Tesaloniķiešiem 2:3-6)
Līdzīgi raksti
Virzīšanās uz priekšu
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīga ir pastāvīga attīstība un pastāvīga virzīšanās uz priekšu. Daudzās Rakstu vietās Dievs aicina, lai Viņa bērni neapstātos pie sasniegtā, nepierastu pie tā, kas tiem ir, bet pieaugtu, attīstītos un nestu augļus. Dievs nevēlas, ka mūsu dzīve pārvērstos nedzīvā rutīnā.