Kam tu gribi izpatikt – Dievam vai cilvēkiem? Darīt labu cilvēkiem un censties viņiem izpatikt – tas ir labi un pareizi. Bet, ja cilvēku vēlēšanās ir pretrunā ar to, ko no mums vēlas Dievs, – tieši tad ikviens no mums izdara izvēli, kam mēs izpatiksim. Ja tu izlemsi itin visā sekot un izpatikt Dievam, tad tev jābūt gatavam, ka daudzi no taviem paziņām un draugiem var tevi nesaprast un pat novērsties no tevis. Apustuļu darbu grāmatā mēs lasām par to, kā pirmo Jēzus mācekļu ticība palīdzēja viņiem piepildīt savu aicinājumu.
„Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus Vārdā. Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: “Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam?”(Apustuļu d. 4:18-19)
„Un, tos atveduši, statīja sinedrija priekšā. Augstais priesteris tiem vaicāja: “Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt šinī Vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums.” Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu d.5:27-29)
Pateicoties pirmo mācekļu pārliecībai un stingrai dzīves pozīcijai, viņu ticība Dievam šodien ir sasniegusi mūs. Dievs meklē ticīgus cilvēkus, kuru dzīves pozīcija ir itin visā izpatikt Dievam, nevis cilvēkam. Tā kā pirmajiem apustuļiem bija tieši šāda pozīcija jeb nostāja, viņus lika cietumā, pazemoja, sita, iebiedēja, izdarīja uz viņiem spiedienu. Tas viss tika darīts ar nolūku, lai apustuļi izmainītu savu pārliecību un atteiktos no ticības Kristum. Daudzi ticīgie šodien cilvēku priekšā baidās atklāti paziņot par savu ticību, jo pārdzīvo, ko citi par viņiem domās un teiks. Bet ticīgam cilvēkam svarīgi ir tas, ko par viņu saka un domā Dievs. Neviens no cilvēkiem nemīl tevi vairāk par Dievu, tāpēc nav vērts nodot Dievu, lai izpatiktu cilvēkiem. Atceries, ka cilvēki var novērsties no tevis tavu uzskatu, tavas ticības dēļ, bet Dievs tevi nekad nenodos un neatstums. Ticībā ir mierinājums un prieks no Dieva, jo tieši ticība ļauj cilvēkam baudīt Dieva labvēlību. Ticība maina cilvēka dzīvi. Bet ticēt un izpatikt Dievam – tas cilvēkam dārgi maksās. To, ko tu baidies pazaudēt, tu noteikti pazaudēsi,- ja tu tāpēc, lai to saglabātu, esi gatavs novērsties no Dieva un pazaudēt Viņu. Ādams un Ieva izlēma apmainīt Dievu un attiecības ar Viņu pret aizliegtā augļa nobaudīšanu. Viņi pazaudēja ne tikai sadraudzību ar Dievu, bet arī to, ko viņi tik ļoti vēlējās. Izpatikt Dievam – tas ticīgam cilvēkam ir ne vien pareizi, bet arī lietderīgi.
