Pateicoties pirmo mācekļu pārliecībai un stingrai dzīves pozīcijai, viņu ticība Dievam šodien ir sasniegusi mūs. Dievs meklē ticīgus cilvēkus, kuru dzīves pozīcija ir itin visā izpatikt Dievam, nevis cilvēkam. Tā kā pirmajiem apustuļiem bija tieši šāda pozīcija jeb nostāja, viņus lika cietumā, pazemoja, sita, iebiedēja, izdarīja uz viņiem spiedienu. Tas viss tika darīts ar nolūku, lai apustuļi izmainītu savu pārliecību un atteiktos no ticības Kristum. Daudzi ticīgie šodien cilvēku priekšā baidās atklāti paziņot par savu ticību, jo pārdzīvo, ko citi par viņiem domās un teiks. Bet ticīgam cilvēkam svarīgi ir tas, ko par viņu saka un domā Dievs. Neviens no cilvēkiem nemīl tevi vairāk par Dievu, tāpēc nav vērts nodot Dievu, lai izpatiktu cilvēkiem. Atceries, ka cilvēki var novērsties no tevis tavu uzskatu, tavas ticības dēļ, bet Dievs tevi nekad nenodos un neatstums. Ticībā ir mierinājums un prieks no Dieva, jo tieši ticība ļauj cilvēkam baudīt Dieva labvēlību. Ticība maina cilvēka dzīvi. Bet ticēt un izpatikt Dievam – tas cilvēkam dārgi maksās. To, ko tu baidies pazaudēt, tu noteikti pazaudēsi,- ja tu tāpēc, lai to saglabātu, esi gatavs novērsties no Dieva un pazaudēt Viņu. Ādams un Ieva izlēma apmainīt Dievu un attiecības ar Viņu pret aizliegtā augļa nobaudīšanu. Viņi pazaudēja ne tikai sadraudzību ar Dievu, bet arī to, ko viņi tik ļoti vēlējās. Izpatikt Dievam – tas ticīgam cilvēkam ir ne vien pareizi, bet arī lietderīgi.
Līdzīgi raksti
Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas.