Ticības spēks, kas maina

Ticības cilvēks veltī sevi tam, kas lielāks par viņu pašu un viņa iespējām, jo paļaujas uz Visuvareno Dievu.  Ticības cilvēks dara lietas, kas nes svētības citiem ne tikai viņa dzīves laikā, bet arī pēc viņa aiziešanas no šīs zemes. Ja cilvēks no dzīves vairs neko negaida, tad pēc būtības viņš ir staigājošs mironis. Dzīve bez redzējuma, bez mērķa – tā ir drūma dzīve. Bet tieši ticība palīdz mums saņemt redzējumu no Dieva un virzīties uz to, lai tas tiktu piepildīts. Ir svarīgi atcerēties, ka katram cilvēkam ir noteikta vieta un noteikts aicinājums Dieva Valstībā. Katrs cilvēks, kurš vēlas izpatikt ar savu dzīvi Dievam, ieraudzīs savu vietu tajā, ko dara Dievs, un ies tajā virzienā, kas ved uz Dieva gribas piepildīšanu. Ticības cilvēks pastāvīgi izstudē Dieva Vārdu un pakļaujas šim Vārdam, ļaujot Dievam runāt, labot un mācīt. Ābrahāms savā garā redzēja tālu uz priekšu. Ābrahāms redzēja Jeruzālemes pilsētu, kuras dibinātājs ir Dievs. Jeruzāleme – tā ir Dzīvā Dieva tauta, tā ir Dieva Draudze. Ābrahāms garā ne tikai redzēja šo pilsētu, bet arī tiecās uz to. Līdzīgi rīkojās Mozus, uzskatīdams sekošanu Dievam par lielāku dārgumu, nekā palikšanu Ēģiptes greznībā. 
„Ticībā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi, par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.” (Ebrejiem 11:24-26)
 Mozus atstāja visu, kas šīs pasaules cilvēku vidū skaitījās liels un varens, izvēloties Dieva vērtības un izpatikšanu Viņam. Mozus lielākā vērtība bija Dievs, nevis laicīgas grēcīgās baudas. Mozus skatījās uz atmaksu no Dieva, jo nesa sevī Viņa doto redzējumu. Ticības cilvēks redz to, ko citi cilvēki neredz. Ticība ierauga bagātību tur, kur citi cilvēki neredz neko labu. Ticība palīdz cilvēkam gūt uzvaru pār bailēm. Mozus, būdams ticības cilvēks, pārstāja baidīties no faraona un viņa dusmām, bet pastāvēja līdz galam ticībā un piepildīja savu aicinājumu no Dieva.

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

    Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.
  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
  • Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 3.daļa.

    Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un  ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.

    Dievs ir izveidojis Sev tautu, kas paudīs Viņam slavu. Mums ir jānovērtē viss, ko Dievs mums dod un dara priekš mums. Un mums tas ir ne tikai jānovērtē, bet jātiecas uz to, lai pagodinātu Dievu ar visu savu dzīvi. Dievs vēlas, lai mēs pagodinām Viņu ikvienā vietā un lietā, ko darām. Kā mēs varam pagodināt Dievu? Kā izskatās tāda cilvēka dzīve, kurš pauž slavu Dievam? Kas ir jādara, lai pagodinātu Dievu ar savu dzīvi? Mēs pagodinām Dievu, kad mūsu dzīve nes Viņam tīkamus augļus.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 2.daļa.

    Mūsu nepareizie ieradumi bieži vien neļauj mums sasniegt pareizus mērķus, un tāpēc nereti cilvēki domā, ka vispār nevajag izvirzīt nekādus mērķus. Taču tā ir nepareiza domāšana. Mērķi ir ļoti svarīgi, un noteikti tos vajag sev izvirzīt. Ja jūs neattīstīsiet pareizus ieradumus savā dzīvē, tad piedzīvosiet vilšanos un nespēsiet šos mērķus sasniegt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *