Topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā (Evaņģēlists Ēriks Kasto)

«Un Elija sacīja Elīsam: “Lūdzu, paliec šeit, jo Tas Kungs mani ir sūtījis uz Bēteli.” Bet Elīsa atbildēja: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!” Kad tie abi nogāja uz Bēteli, tad tie praviešu dēli, kuri bija Bētelē, iznāca laukā pie Elīsas un viņam sacīja: “Vai tu arī zini, ka šodien Tas Kungs paņems pāri tavai galvai tavu kungu un aizvedīs projām no tevis?” Un viņš atbildēja: “Es zinu gan, tik cietiet klusu!” Tad Elija viņam sacīja: “Elīsa, lūdzams, paliec šeit, jo Tas Kungs mani ir sūtījis uz Jēriku.” Bet tas atbildēja: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!” …Kad viņi bija cauri izgājuši, tad Elija sacīja Elīsam: “Lūdz, ko man būs tev darīt, iekāms es tieku paņemts projām no tevis!” Un Elīsa atbildēja: “Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!” Un Elija atbildēja: “Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks.” Un, kamēr viņi iedami tā sarunājās, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm. Kad Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: “Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!” Kad viņš to vairs neredzēja, tad viņš sagrāba savas drēbes un saplēsa tās divos gabalos. Un viņš pacēla Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jordānas malā. Un viņš ņēma Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, un sita ūdeni un sacīja: “Kur ir Tas Kungs, Elijas Dievs?” Un viņš sita ūdeni, un tas pašķīrās uz abām pusēm, un Elīsa pārgāja pāri. Kad praviešu mācekļi, kas bija Jērikā, viņu iztālēm ieraudzīja, tad tie sacīja: “Elijas gars dus uz Elīsas.” Un viņi devās tam pretī un noliecās viņa priekšā līdz zemei » (2.Ķēniņu 2:2-4, 9-15).

Mums ir jāatceras, ka mēs nesam sevī Dieva svaidījumu. Taču mums arī ir jāatceras, ka Dieva Valstībā viss tiek celts uz ticības. Dievs vēlās, lai zeme piepildās ar Dieva godību un atziņu. Lai piepildītu zemi ar Dieva godību un staigātu lielākā Dieva slavā, mums ir jātrenē sava ticība un jāpieaug tajā. Lai mēs staigātu lielākā ticībā, mums ir jāpielieto sava ticība praktiski un jāstiprinās Dieva Vārda spēkā.

«Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis» (1. Korintiešiem 2:12).

Dievkalpojuma beigās mācītājs Rufus akcentēja virkni svarīgu patiesību, kurām ikkatram no mums būtu jāpievērš uzmanība. Dievam ir sagatavots mantojums Viņa bērniem. Un kopš šā gada sākuma Dievs pastāvīgi mums runā par to, ka mums ir jāieiet un jāiekaro sava zem (lasiet Jozuas 1.nodaļu). Dievs mums saka, lai mēs esam stipri un drosmīgi. Spēks un drosme — ir tas, kas mums ir nepieciešams, lai ieietu savā zemē, ko Dievs mums dod. Tieši tāpēc mums ir jāstiprinās Dievā un Viņa spēkā.

«Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā » (Efeziešiem 6:10).

Lai ietu uz priekšu, mums ir vajadzīgs spēks no Dieva. Kad tu saskaries ar dzīves grūtībām, šķēršļiem un uzbrukumiem, tev spēs palīdzēt tikai tas spēks, kas mājo tavā sirdī. Bībelē ir teikts:

«Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas» (Jekaba 1:17).

Kas tad man ir jādara, lai saņemtu to, ko Dievs ir sagatavojis priekš manis? Nepietiek ar to, ka par mani palūdz kalpotāji (kaut arī tas ir ļoti svarīgi). Tu nevarēsi iet uz priekšu, balstoties uz citu cilvēku ticības, tev ir jāpieaug un jāstiprina sava ticība. Kalpotājs var lūgt par tevi un nodot tev zināmu garīgu ieguldījumu no Dieva, bet tikai tava ticība spēs to noturēt un saglabāt. Bez ticības tavā dzīvē nekas nemainīsies. Par tevi var lūgt paši varenākie pasaules kalpotāji, bet bez tavas ticības tas spēs tevi uzturēt tikai kādi īsu brīdi. Bez ticības viss kļūst neiespējams. Un bez ticības tu nespēsi izpatikt Dievam. Tāpēc, mantojumu no Dieva, kas ir sagatavots katram no mums, iespējams saņemt un saglabāt tikai caur ticības garu. Bet ticības gars ir staigāšana Dieva Vārda gaismā. Ja tu nestaigā Dieva patiesības gaismā, tad nemaldini sei, tev nevar būt ticības gars un Kristus prāts.