Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

 

Sveicu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” dārgie lasītāji! Varenajā Dieva žēlastībā mums ir dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo un dara mūs gudrus.

Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.

Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).

Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

Visbiežāk, cilvēki salīdzina rezultātus un vērtē cits citu saistībā ar kvantitāti vai daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc citiem kritērijiem – pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs esam paveikuši to, kas mums bija jāizdara.

Augšminētajā līdzībā mēs ieraugām cilvēku dažādo attieksmi pret to uzdevumu, kuru viņi saņēma no sava Kunga.

Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”

(Mateja 25:16-8).

Katrs cilvēks šajā līdzībā saņēma to, ar ko viņš varēja startēt, bet pēdējam kalpam bija nevērīga attieksme pret saņemto talentu. Šis kalps bija bezatbildīgs un slinks cilvēks, ko vēlāk apstiprināja arī pats Kungs.

Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps.”

(Mateja 25:26a).

Tieši slinkums, viltība un bezatbildība, un ne zināšanu trūkums par Dieva gribu, traucē cilvēkiem nest augļus.

Bieži vien cilvēks nezina savu vietu Jēzus Miesā vai arī savu kalpošanu tāda iemesla dēļ, ka viņš ir slinks, blēdīgs un bezatbildīgs cilvēks!

Neapvainojies, bet tie ir Paša Jēzus vārdi. Pacientam nevajag dusmoties uz ārstu, kurš atklāti runā ar viņu par viņa veselības kritisko stāvokli.

Kad mūsu sirdij ir pareiza attieksme, un kad mēs darām to, ko mēs varam, – mums noteikti būs kaut vai nelieli augļi.

Tu vari lūgt stundām, bet ja tu, saliekot rokas klēpī, turpināsi sēdēt un nesāksi vismaz kaut kā pielietot savas zināšanas, tad tev nebūs ne kalpošanas, ne savas vietas, ne augļu. Augļi būs tikai tāda cilvēka dzīvē, kurš laiž apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šodien un visas nākamās dienas!

Dievs ir labs vienmēr!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.