Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs neatsiltu savās slāpēs pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības.Mēs turpinām runāt par to, kas ir mīlestība, un kas ir mēraukla mūsu mīlestībai.Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.Manas uzupurēšanās līmenis nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!Aplūkosim Noa dzīvi.
„Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.” Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.”(1.Mozus 6:5-9).
Noa laikā cilvēki dzīvoja, kā viņi vēlējās, darīja to, ko diktēja viņiem viņu vēlmes un jūtas. Taču atšķirībā no visiem pārējiem, Noa upurēja savas jūtas draudzības ar Dievu dēļ, un tādēļ viņš izglāba savu ģimeni.Kāpēc Noa nedzīvoja tā, kā dzīvoja citi? Tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu! Ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē, Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Noam svarīgāk bija tas, ko viņam saka Dievs, nekā tas, ko dara vai saka cilvēki. Noam svarīgāk bija saglabāt mīlestības attiecības ar Dievu, nekā būt cilvēku pieņemtam.Bībele saka, ka pēc grēku plūdiem Noa uzcēla altāri Dievam.
„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).
Tas ir vēl viens veids, kā Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Ikkatrs, kurš mīl Dievu, tas uzceļ altāri Dievam. Kad mēs runājam par upuri, runa noteikti ir par altāri. Altāris Dievam ir pazīme tavai mīlestībai uz Dievu! Savā paaudzē Noa bija vienīgais tāds piemērs. Noa uzcēla altāri Dievam, jo pastāvīgi redzēja Dieva labvēlību savā dzīvē un savas ģimenes dzīvē, un tas izsauca viņā mīlestību un pateicību Dievam.Ko tu esi gatavs upurēt, lai pierādītu Dievam, ka tu mīli Viņu? Patiess upuris mums vienmēr kaut ko maksās. Tava mīlestība uz Dievu un vēlēšanās izpatikt Viņam var nepatikt taviem radiniekiem vai draugiem, un tāpēc viņi var pat atteikties no tevis. Tava mīlestība uz Dievu pieprasīs no tevis svētu dzīvi, kaut kādu paradumu maiņu un daudz ko citu. Mīlestībai uz Dievu nav nekā kopēja ar grēku. Vai tu vēl aizvien esi gatavs izvēlēties ceļu mīlēt Dievu un tādēļ upurēt visu to, kas no tevis tiks prasīts? Ir par ko padomāt!Ja mēs atgriežamies pie notikuma ar Nou, mums ir zināms, ka, izņemot Nou un viņa ģimeni, grēka nelietības dēļ aizgāja bojā viss cilvēku dzimums.
„Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”(5.Mozus 30:19).
 Grēks vienmēr noved pie nāves. Mīlestība, kura uzupurējas, vienmēr tiek atalgota, un galvenā balva – tā ir dzīve, piepildīta ar jēgu un Dieva svētībām.Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.
  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.