Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs neatsiltu savās slāpēs pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības.Mēs turpinām runāt par to, kas ir mīlestība, un kas ir mēraukla mūsu mīlestībai.Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.Manas uzupurēšanās līmenis nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!Aplūkosim Noa dzīvi.
„Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.” Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.”(1.Mozus 6:5-9).
Noa laikā cilvēki dzīvoja, kā viņi vēlējās, darīja to, ko diktēja viņiem viņu vēlmes un jūtas. Taču atšķirībā no visiem pārējiem, Noa upurēja savas jūtas draudzības ar Dievu dēļ, un tādēļ viņš izglāba savu ģimeni.Kāpēc Noa nedzīvoja tā, kā dzīvoja citi? Tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu! Ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē, Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Noam svarīgāk bija tas, ko viņam saka Dievs, nekā tas, ko dara vai saka cilvēki. Noam svarīgāk bija saglabāt mīlestības attiecības ar Dievu, nekā būt cilvēku pieņemtam.Bībele saka, ka pēc grēku plūdiem Noa uzcēla altāri Dievam.
„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).
Tas ir vēl viens veids, kā Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Ikkatrs, kurš mīl Dievu, tas uzceļ altāri Dievam. Kad mēs runājam par upuri, runa noteikti ir par altāri. Altāris Dievam ir pazīme tavai mīlestībai uz Dievu! Savā paaudzē Noa bija vienīgais tāds piemērs. Noa uzcēla altāri Dievam, jo pastāvīgi redzēja Dieva labvēlību savā dzīvē un savas ģimenes dzīvē, un tas izsauca viņā mīlestību un pateicību Dievam.Ko tu esi gatavs upurēt, lai pierādītu Dievam, ka tu mīli Viņu? Patiess upuris mums vienmēr kaut ko maksās. Tava mīlestība uz Dievu un vēlēšanās izpatikt Viņam var nepatikt taviem radiniekiem vai draugiem, un tāpēc viņi var pat atteikties no tevis. Tava mīlestība uz Dievu pieprasīs no tevis svētu dzīvi, kaut kādu paradumu maiņu un daudz ko citu. Mīlestībai uz Dievu nav nekā kopēja ar grēku. Vai tu vēl aizvien esi gatavs izvēlēties ceļu mīlēt Dievu un tādēļ upurēt visu to, kas no tevis tiks prasīts? Ir par ko padomāt!Ja mēs atgriežamies pie notikuma ar Nou, mums ir zināms, ka, izņemot Nou un viņa ģimeni, grēka nelietības dēļ aizgāja bojā viss cilvēku dzimums.
„Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”(5.Mozus 30:19).
 Grēks vienmēr noved pie nāves. Mīlestība, kura uzupurējas, vienmēr tiek atalgota, un galvenā balva – tā ir dzīve, piepildīta ar jēgu un Dieva svētībām.Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.