Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs neatsiltu savās slāpēs pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības.Mēs turpinām runāt par to, kas ir mīlestība, un kas ir mēraukla mūsu mīlestībai.Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.Manas uzupurēšanās līmenis nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!Aplūkosim Noa dzīvi.
„Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.” Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.”(1.Mozus 6:5-9).
Noa laikā cilvēki dzīvoja, kā viņi vēlējās, darīja to, ko diktēja viņiem viņu vēlmes un jūtas. Taču atšķirībā no visiem pārējiem, Noa upurēja savas jūtas draudzības ar Dievu dēļ, un tādēļ viņš izglāba savu ģimeni.Kāpēc Noa nedzīvoja tā, kā dzīvoja citi? Tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu! Ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē, Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Noam svarīgāk bija tas, ko viņam saka Dievs, nekā tas, ko dara vai saka cilvēki. Noam svarīgāk bija saglabāt mīlestības attiecības ar Dievu, nekā būt cilvēku pieņemtam.Bībele saka, ka pēc grēku plūdiem Noa uzcēla altāri Dievam.
„Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.”(1.Mozus 8:20).
Tas ir vēl viens veids, kā Noa pierādīja savu mīlestību uz Dievu. Ikkatrs, kurš mīl Dievu, tas uzceļ altāri Dievam. Kad mēs runājam par upuri, runa noteikti ir par altāri. Altāris Dievam ir pazīme tavai mīlestībai uz Dievu! Savā paaudzē Noa bija vienīgais tāds piemērs. Noa uzcēla altāri Dievam, jo pastāvīgi redzēja Dieva labvēlību savā dzīvē un savas ģimenes dzīvē, un tas izsauca viņā mīlestību un pateicību Dievam.Ko tu esi gatavs upurēt, lai pierādītu Dievam, ka tu mīli Viņu? Patiess upuris mums vienmēr kaut ko maksās. Tava mīlestība uz Dievu un vēlēšanās izpatikt Viņam var nepatikt taviem radiniekiem vai draugiem, un tāpēc viņi var pat atteikties no tevis. Tava mīlestība uz Dievu pieprasīs no tevis svētu dzīvi, kaut kādu paradumu maiņu un daudz ko citu. Mīlestībai uz Dievu nav nekā kopēja ar grēku. Vai tu vēl aizvien esi gatavs izvēlēties ceļu mīlēt Dievu un tādēļ upurēt visu to, kas no tevis tiks prasīts? Ir par ko padomāt!Ja mēs atgriežamies pie notikuma ar Nou, mums ir zināms, ka, izņemot Nou un viņa ģimeni, grēka nelietības dēļ aizgāja bojā viss cilvēku dzimums.
„Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”(5.Mozus 30:19).
 Grēks vienmēr noved pie nāves. Mīlestība, kura uzupurējas, vienmēr tiek atalgota, un galvenā balva – tā ir dzīve, piepildīta ar jēgu un Dieva svētībām.Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam II

    Neskatoties uz to ka Jāzepa brāļi bija pastrādājuši ļaunu attiecībā pret Jāzepu, Dievs vērsa visu to par labu tāpēc, ka Jāzepam bija izpratne par to kādai ir jābūt attieksmei. Jāzeps turpināja būt pateicīgs Dievam ik vienā laikā, kalpojot ar pateicību un prieku.Ja arī tu iemācīsies pateikties un slavēt Dievu par visu un ikvienā laikā, kā to darīja Jāzeps, tad viss, kas bija paredzēts ļauns Dievs vērsīs par labu.
  • Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt?

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jotie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus unsekoja Viņam.”Augstāk minētajā Rakstu vietā, Jēzus redzēja kā divi brāļi meta tīklus jūrā, un Viņš tūdaļ spēja saskatīt, ka viņiem ir labāks liktenis. Tieši tādēļ, Viņš vērsās pie viņiem un aicināja viņus sekot Jēzum.Dieva Vārds šodien priekš jums ir šāds: sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, ……”(Efeziešiem 2:10).Dievs jūs radījis un izglābis konkrētam mērķim.Mēs esam radīti un izglābti tam, lai kalpotu Dieva gribai uz zemes.Dzīve bez mērķa – tas ir tas pats, kas kustība bez virziena. Līdzko mēs paši priekš sevis noskaidrojam, kas mēs esam Dievā, un ko Dievs mūsu labā ir izdarījis, – mums uzreiz ir vieglāk saprast to, kālab mēs šeit atrodamies.
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).