„Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,” (2.Timotejam 3:16).
Dieva Vārds bieži vien atmasko mūsu dzīvi ar mērķi vest mūs uz grēku nožēlu un izmainīt mūsu dzīvi uz labo pusi. Lepnam cilvēkam ir raksturīgi nosodīt citus, – tas ir saistīts ar to, ka viņš grib justies pārāks par citiem. Pazemīgs cilvēks nenosoda otru, bet vajadzības gadījumā mīlestībā var atmaskot savu brāli vai māsu – ar mērķi izlabot, un ne pazemot viņus vai paaugstināties pār viņiem. Dievs grib mūs iemācīt dzīvot saskaņā ar Viņa standartiem, jo tikai tāda dzīve atnesīs mums svētības. Mums jāiemācās uzņemties atbildību visupirms par savu dzīvi.
„Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.”(Salamana pamācības 28:13).
Lepns cilvēks neatzīst savus noziegumus un slēpj tos. Visās savās nelaimēs viņš vaino citus cilvēkus, un nekad par notiekošo neuzņemas atbildību uz sevi. Ja lepns cilvēks neatrod vainīgos cilvēku vidū, tad viņš visā vaino sātanu, bet tikai ne sevi.
Lai saņemtu žēlastību no Dieva, mums jāuzvar sevī lepnība – caur grēku nožēlu Dieva priekšā. Konfliktsituācijās man vairāk jādomā par to, kur man nav taisnība, nevis jāmeklē vaina citos. Paaugstināšana nāk no Dieva, un ne no cilvēka. Dievs paaugstina pazemīgos, bet lepnos – pazemina. Viena no pazemības pazīmēm ir tā, ka cilvēks neslēpj savus noziegumus, bet nožēlo izdarīto un pieņem atmaskošanu.
„ Kas atzīstas un turpmāk vairs tā nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” „Jebšu es jūs ar savu vēstuli esmu skumdinājis, tomēr es to nenožēloju; ja es agrāk arī to nožēloju – jo es redzu gan, ka šī vēstule jūs skumdināja, lai arī tikai uz brīdi, – tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi.”(2.Korintiešiem 7:8-10).
Žēlums, īpaši cilvēcisks, var kļūt par šķērsli tam, lai pieņemtu Dieva patiesību. Atmaskošana no Dieva var atnest skumjas, bet ne ļaunumu, jo atmaskošanas mērķis ir cilvēka izlabošana. Dievišķas skumjas rada grēku nožēlu, kas ved uz dvēseles glābšanu. Mūsu dvēselei vajadzīga glābšana –
no lepnības, dusmām, rūgtuma, morālās nešķīstības un vainas apziņas. Dievs grib mums palīdzēt atbrīvoties no šīm lietām, bet lai tas notiktu, mums jāsadarbojas ar Viņu un Viņa Vārdu. Dievs grib palīdzēt mums uzvarēt lepnību caur pazemīgas sirds attīstīšanu mūsos.
