Viens no ikdienas uzvaras instrumentiem ir slavēšana un pielūgsme

Labdien, draugi! Ar prieku jums šodien paziņoju, ka Dievs mums jau ir dāvājis instrumentus uzvarai dzīves krīžu pārvarēšanā. Viens no ikdienas uzvaras instrumentiem ir slavēšana un pielūgsme. Un tieši par to šodien ar jums vēlos parunāt.Man jums šodien būs tāds jautājums : Vai jūs piedzīvojat slavēšanas uzvaru savā dzīvē? Vai jūs esat domājuši par to spēku un tām privilēģijām, kuras jums ir pieejamas caur slavēšanu un pielūgsmi?Ļaujiet man jums parādīt dažas no šīm privilēģijām Dieva Vārdā.Pirmais, ko vēlos parādīt, ir slavēšana un pielūgsme kā cīņas instruments . (2. Laiku 20. nodaļa)Šajā grāmatā mēs lasām stāstu par to kā vesela agresoru armija devās uzbrukumā ķēniņam Jošafātam un viņa tautai.
„Un pēc tam notika, ka Moāba bērni un Amona bērni un kopā ar viņiem kāda daļa no mehuniešiem nāca, lai karotu pret Jošafātu. “(2 Laiku 20:1)
Jošafātam nebija ne jausmas, kā tikt galā ar šo lielo kompāniju, tāpēc viņa pirmā reakcija bija bailes. Tomēr viņš ātri vērsās pie Dieva:
“tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu.” (2. Laiku 20: 3).
Jošafāts atzinās Dievam savā paļāvībā un uzticībā uz Viņu.
„Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis.” (2. Laiku 20:12).
Vai jūs savā dzīvē esat satikušies ar kādiem gigantiem? Varbūt tas notiek tieši tagad? Vai jūs baidāties par to, ka jūsu dzīvē pēkšņi ir radušās kādas sarežģītas situācijas, par kurām jums nav nekādas saprašanas un nezināt kā ar tām tikt galā? Uzmundrinieties, man ir labas ziņas priekš jums šodien: sekojiet ķēniņa Jošafāta piemēram un vēršaties pie Dieva. Atzīstieties savā paļāvībā uz Viņu, slavējiet Viņu un izmantojiet to spēku, kurš ir apslēpts slavēšanā. Jūs redzēsiet ko darīs Tas Kungs!Slavēšana un pielūgsme bija tā uzvaras stratēģija, kuru izmantoja ķēniņš Jošafāts, lai uzvarētu savus ienaidniekus. Izlasīsim kā tas notika:
„ Izejiet rīt tiem pretī, jo, redzi, tie nāks augšā uz Cīcas augstieni, un jūs viņus sastapsit ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša.  Un šinī kaujā jums pašiem nebūs jākaujas: esiet tikai klāt, ieņemiet vietas un vērojiet, kā Tas Kungs jūs, Jūda, un tevi, Jeruzāleme, izglābs! Nebīstieties un neesiet apmulsuši, dodieties rītdien viņiem uzbrukumā pretī, jo Tas Kungs būs ar jums!”  Tad Jošafāts metās uz sava vaiga pie zemes, un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji krita pie zemes Tā Kunga priekšā, lai pielūgtu To Kungu. Un tad levīti no Kehata dēliem un no Koraha dēliem piecēlās, lai skaļā balsī dziedātu Tam Kungam, Israēla Dievam, slavas dziesmas.  Kad nākamajā rītā jo agri viņi devās virzienā uz Tekojas līdzenumu, Jošafāts nostājās viņu priekšā un sacīja: “Klausiet mani, Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji! Ticiet Tam Kungam, savam Dievam, – un jūs būsit nodrošināti! Ticiet Viņa praviešiem, tad jūs uzvarēsit!”  Un viņš deva rīkojumus karapulkiem un sakārtoja dziedātājus Tam Kungam, lai viņi svētā glītumā teiktu To Kungu slavas dziesmās, iedami karavīriem pa priekšu un dziedādami: “Pateicieties Tam Kungam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!”  Un tanī brīdī, kad viņi sāka dziedāt ar gavilēm un ar slavas daudzināšanu, tad Tas Kungs sūtīja no aizsega kādas ļaunas varas pret Amona, Moāba un Seīra kalnāju bērniem, kas bija devušies pret Jūdu, un viņi tika sakauti. Jo Amona bērni un Moābs cēlās pret Seīras kalnu iedzīvotājiem, nodevuši iepriekš savstarpēju zvērestu viņus pilnīgi iznīcināt; un, kad viņi Seīra kalnu iedzīvotājus bija iznīcinājuši, tad viņi sāka iznīcināt viens otru. “(2. Laiku 20: 16-23).
Slavēšana un pielūgsme arī šodien vēl joprojām ir uzvaras ieroči. Kad Dievs saka, lai mēs Viņu slavējam, tas nav tāpēc, ka Viņam tas būtu vajadzīgs. Dievs vienkārši vēlās, lai mēs sakoncentrējamies uz Viņu caur mūsu slavēšanu, tā vietā lai mēs visu savu uzmanību veltītu savām problēmām vai pārdomām par mūsu ienaidnieku pārspēku.Ja jūs pieņemsiet lēmumu no šodienas padarīt slavēšanu un pielūgsmi par savu dzīves veidu, tad neredzamās opozīcijas sienas jūsu dzīvē sāks sabrukt. Dievs radīs nesaskaņas tavu likteņa ienaidnieku vidū un uzvaras neatkāpsies no tavas dzīves Jēzus Kristus Vārdā.Atcerieties, ka slavēšana ir cīņas ierocis, bet kā jau jūs zināt – dzīve tā ir cīņa. Tāpēc jums nāksies mācīties slavēšanas mākslu katru dienu to praktizējot.Lai Tas Kungs jūs svētī šīs dienas uzvarai! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.