Virzīšanās uz priekšu
[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīga ir pastāvīga attīstība un pastāvīga virzīšanās uz priekšu. Daudzās Rakstu vietās Dievs aicina, lai Viņa bērni neapstātos pie sasniegtā, nepierastu pie tā, kas tiem ir, bet pieaugtu, attīstītos un nestu augļus. Dievs nevēlas, ka mūsu dzīve pārvērstos nedzīvā rutīnā. Dievs katru cilvēku ir radījis attīstībai un pastāvīgai virzībai uz priekšu. Svarīgi saprast, ka virzīšanās uz priekšu un jebkurš progress sākas mūsu prātā. Dievs katru dienu visu rada jaunu. Katram no mums kā Dieva radībai ir jāiemācās domāt tā, kā domā Dievs. Tāpēc Dieva domām ir jākļūst par manām domām. Domājot Dieva domas, mēs nekad nestāvēsim uz vietas, jo Dievs nestāv uz vietas. Cilvēks, kurš piepildījis savu prātu un savu sirdi ar Dieva domām, nonākot grūtā situācijā, nekritīs panikā un nekurnēs. Tāds cilvēks sāks pateikties Dievam par visu, priecāties Viņa vaiga priekšā, lai cik smaga arī nebūtu situācija, – un rezultātā viņš ieraudzīs brīnumu no Dieva, palīdzību no Tā, kurš spēj visu. Dievs aicina Savus bērnus, lai tie vienmēr un visur pateicas Viņam, – un pateicas par VISU! Cilvēks, kuram ir Dieva domas, vienmēr atrod, par ko var pateikties Dievam, jo viņš itin visā redz Dieva žēlastību un labvēlību. Ja cilvēks fokusē savu uzmanību uz pateicību Dievam, uz dzīves pozitīvo pusi, – tādā veidā viņš rada labvēlīgu atmosfēru, lai saņemtu idejas no Dieva, atbildes un risinājumus no Dieva. Savukārt, ja cilvēks pastāvīgi sūdzas, vaino citus, kurn un redz tikai negatīvo savā dzīvē, – tādā veidā viņš pats sev rok bedri. Pieņem šodien lēmumu – PATEIKTIES DIEVAM PAR VISU! Nedzīvo mirušā sadzīviskā stagnācijā, bet apzināti sāc pateikties Dievam un priecāties Viņa priekšā. Praktizē pateicību katru dienu un izmantojot katru iespēju. Nepateicība noved mūs pie stagnācijas, pie apstāšanās, pie stāvokļa, kad zūd redzējums un sapratne par to, kur mēs ejam. Pateicība rada garīgās skaidrības atmosfēru un jūtību uz to, ko saka un dara Dievs. Pateicīgs cilvēks – tas ir garīgi saprātīgs cilvēks, kuram rodas saprātīgi jautājumi. Cilvēks, kurš dzīvo aizvainojumā, nepateicībā, – tas ir nevesels un nesaprātīgs cilvēks. Atcerieties, ka visu grēku sakne ir – nepateicība. Kad mēs par visu sākam pateikties Dievam, neatkarīgi no savām situācijām un apstākļiem, kad piepildāmies ar Dieva domām, – tādā veidā mēs saraujam stagnācijas noslēgto apli mūsu dzīvē, un sākam virzīties uz priekšu – uz vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis.
