Zemes iekarošanas gads (Mācītājs Rufus Adžiboije)

1.Nosaki savas zemes robežas un pieraksti to. Dievs vēlas, lai mēs kā draudze un arī individuāli iekarojam savu zemi. Un Dievs saka, ka mums tas izdosies. Zemi, ko Dievs man ir devis, Viņš jau ir uzzīmējis. Tāpēc, man šis redzējums ir jāpieraksta. Ja mēs dzīvosim abstrakcijās, tad mums nekas neizdosies. Tāpēc, pirms Dievs mums saka, lai mēs iekarojam kaut ko, Viņš vispirms dod ainu un izpratni par to, kas mums konkrēti jāiekaro. Tev jāsaprot, kāda konkrēti zeme tev jāiekaro. Jaunajā gadā Dievs no tevis gaida zināmas lietas. Dievs grib, lai tu par kaut ko kļūsti, lai ieej noteiktās teritorijās. Bet, nevajag būt abstraktam šajās lietās. Tev jānoskaidro no Dieva, ko konkrēti Viņš no tevis gaida un par ko Viņš vēlas, lai tu kļūsti, ko sasniedz un ko iekaro. Viss nāk no Dieva un Viņa klātbūtnē. Lielāko daļu no tā, ko Dievs no tevis gaidīs jaunajā gadā – visu to Viņš jau tev ir teicis agrāk un ielicis tavā sirdī. Tev vienkārši ir jābūt uzcītīgam tajā, lai sadzirdētu to, ko saka Dievs. Nesāc jauno gadu bez plāna un mērķa, bez sapratnes par to, ko tu vēlies sasniegt. Saņem to no Dieva, esot vientulībā ar Viņu, nevis izdomā kaut ko pats. Paskaties, kā šis princips darbojās Ābrahāma dzīvē:  

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” (1.Mozus 13:14-17).

  Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs deva Ābrahāmam noteiktu uzdevumu. Dievs teica, lai Ābrahāms no tās vietas, kurā tas atradās paskatās uz visām pusēm. To, ko spēsim ieraudzīt savā sirdī, to Dieva mums arī dos. Man jāredz tas, ko Dievs šobrīd saka. Dievs ieliek Savus sapņus mūsu sirdī. Dievs ieliek mūsu sirdīs neapmierinātību par to, kas šobrīd notiek, jo Viņš to grib mainīt. Ja mēs nedarīsim savu daļu, tad arī Dievs nevarēs mūsu labā neko izdarīt. Tev jāgrib tas, ko grib un gaida no tevis Dievs. Dievam ir robežas priekš tevis, un tev jānosaka šīs robežas, uzzinot par tām no Dieva. Ja tu nezini šīs robežas, tad ej pie Dieva un lūdz, prasi, lai Viņš tev parāda tavu zemi, parāda to, ko Viņš no tevis gaida. Lūdz Dievam konkrētu ainu par to zemi, kura tev jāpakļauj Dievam Jaunajā gadā. Nosaki to, uzskaiti un pieraksti to, ko Dievs tev parādīs.   2. Nepieciešamība bruņoties ar Dieva apsolījumiem un praktizēt Dieva klātbūtni savā dzīvē. Dievs būs ar mums – tas ir mūsu veiksmes garants. To pašu apsolījumu, kuru Dievs deva Jozuam, Viņš dod arī mums.  

„Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.”(Jozuas 1:5).

  Ja tu esi noteicis savas robežas, savu zemi, ja esi pieņēmis stingru lēmumu pagodināt Dievu savā dzīvē un iekarot savu zemi, tad Dievs būs ar tevi, tad tu vari rēķināties ar Viņa atbalstu un apsardzību. Lai kādās arī situācijās tu nenonāktu, Dievs nekad tevi neatstās un nepametīs. Bruņojies ar šo Dieva apsolījumu. Dievs Savus solījumus piepilda. Lai ietu un iekarotu zemi, kuru Dievs dod, man jāpiesātina sevi ar Viņa apsolījumiem un jāpraktizē savā dzīvē Dieva klātbūtne. Man pastāvīgi jāredz savā priekšā Dievs, jo tajā ir mana apsardzība un drošība. Ja mēs neredzam Dievu, tad redzēsim kalnus un šķēršļus, un tādā gadījumā mūsu fokuss mainīsies un spēki izsīks. Lai ikdienas praktizētu Dieva klātbūtni Jaunajā gadā, tev jāpieraksta tas, kā tu plāno to darīt un kādus konkrētus soļus tu šai nolūkā spersi. Mozus jebkurā dzīves situācijā meklēja Dievu, viņš vienmēr paļāvās uz Dieva apsolījumiem. Problēmu laikā Mozus nekurnēja un nesūdzējās, bet vienmēr sekoja Dieva instrukcijām, un tāpēc Dievs bija ar Mozu. Bet tie, kuri bija kopā ar Mozu, vissīkāko grūtību laikā tūlīt pat sāka sūdzēties un kurnēt, jo viņiem problēmas bija vieglāk saskatāmas, nekā Dievs un Viņa klātbūtne.