Zemes iekarošanas gads (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Mācītājs Rufus dalījās ar vārdu, kuru Dievs viņam deva Jaunajam 2014 gadam.Dievs teica, ka, 2014 gads kļūs par zemes iekarošanas gadu. Pagājušajā gadā Dievs uzdeva mums pasludināt virkni Viņa principu, balstoties uz Jesajas grāmatas 40 nodaļu. Viens no šiem principiem ir tas, ka laiks staigāšanai pa tuksnesi ir beidzies. Un Dievs mums teica, lai mēs pasludinām tieši to, kaut gan mēs ne vienmēr saprotam, tieši kādā veidā Viņš to piepildīs. Mēs ne vienmēr saprotam to, kā Dievs strādā. Lai mēs to saprastu, mums ir nepieciešama personīga atklāsme, paklausība un ticība. Dievs sauc neesošo, kā esošu. Ilgi pirms Īzāka piedzimšanas, Dievs nosauca Ābrahāmu par daudzu tautu tēvu. Un Bībelē ir teikts, ka Ābrahāms nedomāja par redzamo, par savu vecumu un savas sievas vecumu, bet pilnībā uzticējās Dieva Vārdam.Savukārt tagad, Dievs saka, ka pienācis zemes iekarošanas laiks. Lai katrs no mums varētu ieiet savā no Dieva Apsolītajā zemē, vispirms mums ir jāiziet no sava tuksneša. Bet to var izdarīt tikai ticībā, jo bez ticības Dievam nevar izpatikt. Viens no atslēgas pantiem Bībelē, par kuru mēs runāsim un pamatojoties uz kuru mēs celsim savu dzīvi nākamā gada laikā, ir sekojošs:
„Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.”(Jozuas 1:3).Tas ir Dieva apsolījums, un Dievs vēlas, lai pamatojoties uz to mēs ceļam savu dzīvi – savu ģimeni, darbu, attiecības utt.. Dievs saka, ka Viņš dod mums vietu, kur mēs liksim savas kājas. Dievs mums to dod! Bet augšminētajā pantā ir gan Dieva apsolījums, gan nosacījumi tam, lai šis apsolījums piepildītos. Lai Dievs varētu mums iedot zemi, mums, no savas puses, ir jāliek uz tās savas kājas. 2014. gads – tas ir gads, kad mums vajadzēs spert drosmīgus soļus. Bet ja tavas kājas nespers soli nevienā teritorijā, tad tu neko neiekarosi. Bet, tas nebūt nenozīmē, ka tev jāiet uz jebkuru vietu. Nē! Tev jāiet un jāiekaro tikai tā zeme, uz kuru tev norādīs Dievs. Ja tu iesi uz zemi, kuru Dievs tev nav apsolījis, tu tiksi sakauts un cietīsi zaudējumu. Ņem to sev kā apbruņojumu.Kad Dievs domā par tautām, atsevišķi par katru no mums, Viņam ir konkrēts plāns, Viņam ir zeme, kuru Viņš ir sagatavojis mums. Tieši to mēs redzam nākošajā Bībeles pantā:
„No tuksneša un arī no Libanona apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz Lielajai jūrai pret saules rietu – tās lai ir jūsu robežas.”(Jozuas 1:4).Pievērsiet uzmanību vārdam „robežas”- tās ir konkrētas robežas zemei. Dievam priekš katra no mums ir zeme ar konkrētām robežām, un mums jāiekaro sava zeme. Mana atbildība ir tajā, lai es iekarotu savas robežas. Bet atceries, ka tev nav jāiekaro jebkuras robežas, bet tikai tās, kuras Dievs tev ir paredzējis. Tieši par to runāja Jānis Kristītājs:
„Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: “Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa.” Jānis atbildēja: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.”(Jāņa 3:26-27).Jāņa mācekļi bija norūpējušies par to, ka tauta sāka sekot Jēzum, bet Jānis bija mierīgs, jo zināja, ka neviens nevar ņemt uz sevi to, ko Dievs tam nav devis. Nekopē cilvēkus, nemēģini darīt to, ko dara citi, – ja tev tas nav Dieva dots. Dievs grib, lai saprotam, ka viņam ir robežas vai zeme priekš katra no mums, un mums tā ir jāiekaro.Pamatojoties uz Jozuas 1:3-15, mācītājs Rufus izcēla 7 instrukcijas zemes iekarošanai, kas mums jāzina un jāpielieto tam, lai mēs iekarotu savu no Dieva doto zemi 2014 gadā.
