Zemes iekarošanas gads (Mācītājs Rufus Adžiboije)

5. Ir svarīgi, lai šajā no Dieva dotajā mūsu zemes iekarošanas procesā piedalītos visi. Dievs vēlas, lai šajā procesā piedalītos visi – no mazākā līdz lielākajam. Tāda ir Dieva prasība attiecībā uz mums: 

„Tad Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams: “Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai, ka jūs ieejat, lai iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod par īpašumu.” Bet rūbeniešiem un gadiešiem, un Manases pusciltij Jozua sacīja: “Pieminiet to vārdu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib dot mieru un dot jums šo zemi. Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jordānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem, kamēr Tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs devis mieru un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs atgriezīsities savā zemē un to dabūsiet, ko Mozus, Tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jordānas pret saules lēktu.”(Jozuas 1:10-15).

 Daļa no Izraēla ciltīm (Rūbena, Gada un Manases puscilts) nolēma nešķērsot Jordānu. Bet Mozus neļāva viņiem tā rīkoties. Viņš teica, ka ies visas ciltis, un visas karos. Ja tu būsi egoists, tad, pat tādā gadījumā, ja tu jau stāvēsi pie šīs zemes robežām, tu nevarēsi iekarot savu zemi. Pārkāpjot Dieva principus, tu nevarēsi iekarot savu zemi. Mums jādomā ne tikai par sevi, bet par visiem. Tas, ko katrs dara individuāli, ietekmē kopējo lietu. Katram no mums jākoncentrē sava uzmanība un jāpieliek piepūle ne tikai savas zemes iekarošanai. Ir svarīgi redzēt sevi kā daļu no kopējā redzējuma, kuru Dievs mums dod kā vienotai garīgai ģimenei. 6. Neskatoties uz to, ka Dievs jau ir devis mums zemi, mums tā ar spēku vai karu ir jāiekaro. Tas nozīmē, ka mums jāsagatavojas karam ar ienaidnieku. Mums jāatkaro tas, ko Dievs mums devis, jāizdzen nelikumīgie īpašnieki no tās zemes, kuru Dievs ir noteicis priekš mums. Zemi, kuru Dievs tev noteicis, šobrīd jau ir ieņēmuši giganti, kurus tev nāksies izdzīt. Šie giganti uzskata šo zemi par savu, bet Dievs saka, ka šī zeme ir – tava. Tas ir princips, par kuru mums jāatceras. Mēs noteikti satiksimies ar gigantiem, tāpēc mums jābūt stipriem un drosmīgiem. Giganti biedēs – ar savu izskatu, māku runāt, saviem sakariem un iespējām, saviem faktiem, kuru tiem ir pārpilnībā. Goliāts bija viens no tādiem gigantiem, kurš iebiedēja daudzus un svinēja uzvaras. Bet Dievs saka, lai mēs nebaidāmies no šiem gigantiem, bet ejam un uzvaram, jo Virspavēlnieks šajā karā ir Dievs. Ja tu pats kļūsi par virspavēlnieku, tu noteikti zaudēsi šai kaujā. Neskrien pa priekšu un bez Dieva norādījumiem neņem situāciju savās rokās. Tev nav jācīnās vienam, tev jāiet kopā ar gaismas cilvēkiem. Mums nāksies izcīnīt vienu cīņu pēc otras, tāpēc mums jābūt gataviem tām un mēs nedrīkstam atslābināties. Un tad, mēs redzēsim uzvaru pēc uzvaras, jo Dievs būs kopā ar mums.