Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

Sveiki draugi!Lai šī diena jums ir pilna ar lielām uzvarām un izrāvieniem Jēzus vārdā! Jums jau ir zināms, ka katrai svētībai vai vērtīgai lietai ir sava cena. Uzvaras, veiksme un izlaušanās nav izņēmumi. Viena no cenām par dievišķo piepildījumu ir dievbijība. Jau kādu laiku mēs par to esam runājuši un šodien es vēlos lai mēs atbildam uz šo jautājumu: Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.
Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13)
(skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)Tas ir tieši pretēji bezdievīgajam (Salamans mācītājs 8:13- “Kur pretī bezdievīgam neklāsies labi, un viņš nevarēs savas dienas stiept garumā kā ēnu, jo viņš nesajūt bijību Dieva priekšā”). ( skatiet arī Sal.pam. 1:29; Ps.36:1-4.).Baidīties no Dieva nozīmē to ka mēs neieredzam nepareizās lietas, ko gluži dabiski mums gribas darīt. Cilvēkiem var būt četri naida neieredzēšanas līmeņi. Ne visi šie līmeņi demonstrē dievbijības klātbūtni. Tādēļ mums ir jāapskata visi četri līmeņi lai varētu noteikt kurā atrodaties jūs.Pirmais līmenis: Tā ir persona kas negrēko,  jo sekas varētu būt pārāk nopietnas. Viņš var miesaskārē iekārot citu bet šo aktu neveic jo iespējamais rezultāts ir tāds kā – venēriskās slimības, grūtniecība, cietums, atkarība, utt. Tur nav dievbijības, ir tikai bailes no sekām.Otrais līmenis: Šie cilvēki dzīvo saskaņā ar zelta likumu: ”Nedari otram to ko nevēlies lai dara tev.” Viņi dara labas lietas citiem, bet viņi ne pārāk neieredz grēku – tādu kā savtība.Trešais līmenis: Cilvēki kuri dzīvo šinī līmenī ir patiesi Kristieši, kas negrib grēkot. Viņi ir jūtīgi pret grēku un nožēlo to ļoti drīz pēc tā paveikšanas. Viņi jūtas nelāgi turpinot nožēlot vienus un tos pašus grēkus, bet bieži atrod izgāšanos un problēmas dažādās savas dzīves jomāsCeturtais līmenis: Šī persona ir izpratusi grēka iemeslu, un ir darījusi kaut ko lai tas neatkārtojas.Vai jūs zināt ka iemesls tam ka mēs grēkojam ir tas ka mēs to mīlam un izvēlamies to darīt?Mūsu sirdī ir mīlestība pret to grēku, ko mēs bieži paveicam. Jēkaba 1:13-15 Bībele saka:
Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.
 Mēs grēkojam, jo mēs to mīlam un tad izvēlamies to darīt. Mēs izvēlamies darīt kaut ko, kas mums ir mīļš. Mēs nedarām kaut ko, kas mums nepatīk, ja vien mūs nepiespiež  kāda varas struktūra. Bet tad ja mums būs dievbijība, kāda būs mūsu reakcija uz grēku? Mēs izvēlēsimies to nedarīt jo mēs neieredzam grēku.Ceturtajā līmenī cilvēki ir izpratuši grēka iemeslu, un ir darījuši kaut ko lai tas neatkārtojas. Viņi ir izdarījuši kaut ko ar savu mīlestību uz grēku. Ja grēks mūs vēl aizvien fascinē, tad mēs vēl nebaidāmies tā Kunga tik cik to vajadzētu.Tad ja neieredzat grēku, jūs esat nogājuši trīs ceturtdaļas no ceļa līdz uzvarai pār kārdinājumiem. Jums varbūt ir zināšanas par visiem ieročiem bet tas nepalīdzēs, ja jūsos nebūs grēka neieredzēšanas.Pareiza reakcija dievbijīgajam ir padarīto grēku neieredzēšana – pretīgums pret sev mīļajiem grēkiem.Atrodi laiku šodien lai pateiktu Dievam kā ir ar tavu mīlestību uz grēku. Vai tev ir mīlestība pret kādiem īpašiem grēkiem, vai tev ir vēlēšanās izsūdzēt to un lūgt Dieva svētu grēka neieredzēšanu? Ja tā ir tad dari to tieši šobrīd! Palieciet svētīti, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Katram ticīgam cilvēkam ir ļoti svarīgi pazīt un zināt Dieva balsi

    Jaunajā Derībā 15 reizes Jēzus lieto frāzi: “kam ausis dzirdēt, lai dzird”. (sk. Mat 11:15; 13:9,43; Маrka 4:9, 23; 7:16; Lūkas 8:18; 14:35; Atkl.2:7, 11, 17, 29; 3:6,13,22; 13:9).Filipa Bībeles tulkojumā šie panti skan tā: „Cilvēks, kuram ir ausis, lai tās izmanto”.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.