Vienotības svarīgums II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Miers jums, dārgie Dieva bērni!Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
„Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.” Bet Jēzus, viņu domas nomanīdams, tiem sacīja: “Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.” (Мateja, 12:24-25).
Saskaņā ar šo Rakstu vietu Jēzus autoritatīvi paziņo, ka caur šķelšanos atnāk posts un sakāve. Tieši šķelšanās Jēzus Kristus Miesā ir viens no iemesliem, kāpēc draudzes šodien nav efektīvas. Saskaņā ar Jēzus vārdiem tāds nams, kas ir sevī sašķēlies, nenostāvēs. Lūk, kāpēc sātans visur ļoti aktīvi cīnās pret vienotību, it īpaši draudzē un ģimenē. Viņaprāt, tas ir pats īsākais ceļš, lai neļautu Draudzei īstenot tās misiju un grautu ģimeni. Šodien Dievs grib vērsties pie katra, kurš lasa šo vārdu: katram cilvēkam, kurš mīl Jēzu Kristu, ir jādara viss iespējamais, lai nekļūtu par šķelšanās un nesaskaņu avotu Draudzē. Bez tam mums ir jāieņem aktīva pozīcija pret jebkuru šķelšanās izpausmi Viņa Miesā, pat izvairoties no sakariem ar tādiem cilvēkiem, kuri veicina nesaskaņas draudzē. Par to ir teikts Vēstulē romiešiem (16:17-19):
„Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem! Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.”
Pāvils teica, ka tie cilvēki, kuri ienes šķelšanos un kļūst par klupšanas akmeni Kristus Miesā, kalpo nevis Jēzum Kristum, bet savam vēderam, un tas nozīmē, ka visā, ko viņi dara, viņi meklē savu labumu, nevis cenšas mīlēt To Kungu. Tādi cilvēki nerūpējas par to, lai atbalstītu Dieva darbu. Dievs mudina mūs nekļūt par šķelšanās avotu, kā arī darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai mēs censtos apturēt tos cilvēkus, kuri rada šķelšanos. Mums ir jāapkaro tamlīdzīgas lietas, lai Draudze varētu piepildīt savu aicinājumu uz šīs zemes. Lai Dievs jums dāvā gudrību un jūs piedalītos Draudzes stiprināšanā!Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.

  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.