Vienotības svarīgums II

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
„Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.” Bet Jēzus, viņu domas nomanīdams, tiem sacīja: “Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.” (Мateja, 12:24-25).
Saskaņā ar šo Rakstu vietu Jēzus autoritatīvi paziņo, ka caur šķelšanos atnāk posts un sakāve. Tieši šķelšanās Jēzus Kristus Miesā ir viens no iemesliem, kāpēc draudzes šodien nav efektīvas. Saskaņā ar Jēzus vārdiem tāds nams, kas ir sevī sašķēlies, nenostāvēs. Lūk, kāpēc sātans visur ļoti aktīvi cīnās pret vienotību, it īpaši draudzē un ģimenē. Viņaprāt, tas ir pats īsākais ceļš, lai neļautu Draudzei īstenot tās misiju un grautu ģimeni. Šodien Dievs grib vērsties pie katra, kurš lasa šo vārdu: katram cilvēkam, kurš mīl Jēzu Kristu, ir jādara viss iespējamais, lai nekļūtu par šķelšanās un nesaskaņu avotu Draudzē. Bez tam mums ir jāieņem aktīva pozīcija pret jebkuru šķelšanās izpausmi Viņa Miesā, pat izvairoties no sakariem ar tādiem cilvēkiem, kuri veicina nesaskaņas draudzē. Par to ir teikts Vēstulē romiešiem (16:17-19):
„Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem! Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.”
Pāvils teica, ka tie cilvēki, kuri ienes šķelšanos un kļūst par klupšanas akmeni Kristus Miesā, kalpo nevis Jēzum Kristum, bet savam vēderam, un tas nozīmē, ka visā, ko viņi dara, viņi meklē savu labumu, nevis cenšas mīlēt To Kungu. Tādi cilvēki nerūpējas par to, lai atbalstītu Dieva darbu. Dievs mudina mūs nekļūt par šķelšanās avotu, kā arī darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai mēs censtos apturēt tos cilvēkus, kuri rada šķelšanos. Mums ir jāapkaro tamlīdzīgas lietas, lai Draudze varētu piepildīt savu aicinājumu uz šīs zemes. Lai Dievs jums dāvā gudrību un jūs piedalītos Draudzes stiprināšanā!Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi!

    Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!Tad, kad Jēzum bija vajadzīga ēzeļa māte, uz kuras Viņam bija jāiejāj Jeruzālemē, Viņš zināja, kur vajag iet, un kur atrodas ēzeļa māte. Jēzus zināja, kas bija jāizdara, lai šo ēzeļa māti atvestu pie Viņa.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Kas ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.