Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Sveicināti, dārgie draugi!

Es ar prieku sveicinu jūs rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.
Šodien es gribētu parunāt ar jums par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Princips, ar kuru es šodien gribu dalīties ar jums, skanēs šādi:dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai. Paskatīsimies, kā šis princips darbojās Ābrahāma dzīvē.

„Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.”
Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.”
Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, svētības Ābrahāma dzīvē nebija nejaušas, tās atnāca paša Ābrahāma rīcības dēļ. Jā, mēs zinām, ka Dievs pats suverēni izlemj, kuru svētīt un kuru nesvētīt. Tomēr arī mēs varam kaut ko darīt, lai ietekmētu Dieva izvēli un atvērtu durvis Dieva svētībai.
Bībelē lasām, ka Ābrahāms savā namā uzņēma trīs vīrus, tos pabaroja un svētīja, nomazgāja tiem kājas un atdeva pašu labāko, kas viņam bija. Ābrahāms par to neko negaidīja pretī. Taču Dieva vārds vienmēr piepildās, tāpēc Dievs nevarēja nesvētīt Ābrahāmu par šādu viņa rīcību. Ir teikts, ka tad, kad mēs dodam nabagiem, mēs aizdodam Tam Kungam (Sālamana pamācības, 19:17). Tā ir patiesība, ka mēs nespējam iedot vairāk, kā to spēj Dievs.
Tātad Dievs svētīja Ābrahāmu un pildīja solījumu, uz kuru Ābrahāms tik ilgi bija gaidījis, tādā mērā, kādā pats Ābrahāms atvēra savu sirdi un sava nama durvis šiem vīriem.
Kad viesi ēda, Dieva Vārds atskanēja Ābrahāmam, un šie vīri jautāja:

Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

Pateicoties Ābrahāma viesmīlībai, atskanēja Vārds no Dieva, kurš kļuva par pēdējo soli pretim Ābrahāma dēla Īzāka piedzimšanai.

Ir tik svarīgi, lai mēs sāktu pielietot šo principu savā dzīvē un caur to iniciētu svētības un pārmaiņas savā dzīvē. Ir tik svarīgi, lai caur viesmīlību un dāsnumu mēs iniciētu brīnumus un dievišķo iejaukšanos mūsu situācijās. Atveriet savas sirdis citu vajadzībām, atveriet savus namus, palīdziet tiem, kuri šodien piedzīvo grūtības, un tad jūs redzēsiet, ka Dievs jūs dāsni atalgos.
Lai Dievs jūs šodien svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam...

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir...

  • Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs!Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu...

  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve - tas ir laiks. Dzīve - tas ir mērķis. Dzīve -...

  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs...

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem...