Ražas un pavairošanas likums

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dievs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko šodien darīsiet.Šodien es vēlētos uzsākt jaunu tēmu:” Ražas un pavairošanas likums”. Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēklai izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20). Pēc tam Jēzus izstāstīja līdzību par augošo sēklu. Tā aprakstīta Marka evaņģēlijā (4:26-29). Šīs līdzības mērķis – atklāt mums to, ka, ja iesējam sēklu un novācam visus šķēršļus, kuri traucē to augšanai, sāk darboties negrozāms likums – šīs sēklas, neatkarīgi no mums, noteikti izdīgs.Nākamā līdzība, kuru izstāstīja Jēzus – līdzība par sinepju graudiņu (Marka, 4:31-32). Šajā līdzībā Jēzus atklāj to potenciālu, kāds apslēpts mazā sēkliņā, un tas ir milzu potenciāls. Maza sēkliņa var pārvērsties milzīgā dārzā. Nav svarīgi, cik mazas ir mūsu sēklas; ir svarīgi, ko mēs ar tām darām. Ja mēs tās iesējam, pastāv liela varbūtība, ka šīs sēklas izdīgs un atnesīs milzīgu ražu. Šodien es vēlos, lai mēs aizdomājamies par to, kāds milzu potenciāls ir sēklā. Bībelē ir teikts, ka Dievs visu radījis ar sēklu,, kuru sevī nes ikviena radība, koks un augs.
„Tad Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1. Mozus, 1:11-12).
Dārgais draugs, jau mūsu dzīves iesākumā Dievs katram no mums deva sēklu, un šī sēkla ir Dieva instruments tavai ietekmei, diženumam, svētībai. Šī sēkla noteiks tavu nākotni. Ir tik svarīgi, ko tu dari ar tām sēklām, kuras Dievs tev iedevis. Rīt mēs parunāsim par to visos sīkumos.Lai Dievs jūs svētī! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē III

    Pietuvojoties Dievam mēs spēsim redzēt sevi Dieva gaismā. Daudzu cilvēku viedoklis par sevi formējās izejot no tā, ko viņi paši par sevi domā vai ko citi par viņiem saka. Lieta ir tāda, ka tikai Dievs zina tavas sirds patieso stāvokli. Jums atrodoties Dieva klātbūtnē, Viņš palīdzēs sevi redzēt patiesi. Jūs sevi redzēsiet ne tikai no Dieva perspektīvas, bet jūs arī tiksiet pārveidots Viņa veidolā.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.
  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.