Padomu došana jeb konsultēšana IV

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai Dievs jūs stiprina šajā dienā un aizdedzina jūsu sirdī jaunu mīlestību pret Viņa Vārdu.Mēs runājam par konsultēšanu un patiesa padomdevēja veidolu, balstoties uz Jetrus, Mozus sievastēva, piemēru. Šodien es gribētu pabeigt šo tēmu, ceļot gaismā vēl vienu īpašību, kāda piemīt labam konsultantam. Šī īpašība spilgti parādījās Jetrus personībā.Bet vispirms atcerēsimies jau nosauktās pazīmes. Pirmā īpašība, kura piemita Jetrum un ir nepieciešama katram priekšzīmīgam konsultantam, – tā ir prasme uzklausīt cilvēkus. Otrā ir spēja izgaismot esošo situāciju vai problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Trešā ļoti būtiska īpašība, kas vajadzīga labam padomdevējam, ir spēja ne vien norādīt uz problēmu, bet arī palīdzēt to risināt.Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:
„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).
Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.Mēs redzam Jetrus attieksmē, ka viņš ļāva Mozum klausīt savai sirdij, saprast, ko Dievs viņam saka attiecībā uz Jetrus teikto. Šādi Jetrus deva iespēju Dievam darboties pie Mozus. Jetrus neuzvedās tā, it kā viņš būtu Dievs. Viņš neliedza Mozum iespēju pārdomāt, lūgt, izsvērt viņa padomu un tikai pēc tam pieņemt attiecīgu lēmumu.Patiess konsultants neizdara spiedienu uz cilvēkiem, prasot, lai viņi pilnībā izpildītu viņa ieteikumus. Tā mērķis ir parādīt ceļu un risinājuma variantus, piedāvājot cilvēkam iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu. Atbildību par pieņemto lēmumu nes tas, kurš šo lēmumu pieņem. Konsultants nenes atbildību par lēmumiem, kurus cilvēks pieņem, un viņam nevajadzētu apvainoties uz to, ka kāds izvēlas neieklausīties viņa rekomendācijās. Pats galvenais konsultantam ir izdarīt savu daļu un paskaidrot situāciju, parādot tajā Dieva perspektīvu, dodot iespējamos variantus esošās problēmas atrisināšanai. Pārējais ir jāizdara cilvēkam pašam.Mēs redzam, ka visas minētās īpašības ir patiesi nepieciešamas, lai mēs varētu palīdzēt apkārtējiem un būt par prasmīgiem padomdevējiem. Ir ļoti svarīgi tās sevī attīstīt. Ja tu cilvēkiem kaut ko piedāvā, īpaši, ja tas skar attiecības starp draudzes līderiem, ģimenē, ar priekšniecību, tad dod iespēju un laiku padomāt, lūgt Dievu un izprast tavu padomu, ļaujot pašiem izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu. Ja cilvēks nav pieņēmis tavu piedāvājumu vai padomu, tu neesi pie tā vainīgs, un tev nevajag apvainoties. Tev tas ir jāuztver tā: tu savu esi padarījis, un cilvēkam ir tiesības rīkoties tā, kā viņš grib, jo viņš ir par to atbildīgs, nevis tu. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties neizdarīt uz cilvēkiem nekādu spiedienu. Tāda pieeja būtu nepareiza.Lai Dievs jūs svētī! Lai Viņa gudrība palīdz mums katru dienu atstāt pareizo iespaidu uz tiem cilvēkiem, kurus Dievs mums ir uzticējis.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Atskaitīšanās citu priekšā dara mūs stiprākus, efektīvākus un veiksmīgākus mūsu staigāšanā ar Dievu!

    Caur atskaitīšanos un kristīgo sadraudzību jūs būsiet zinošāki jautājumos par dažādu problēmu atrisināšanu, attiecībām un visu dzīvi. Caur atskaitīšanos citu priekšā, jūs varēsiet skaidrāk saprast un ieraudzīt mērķi dzīvei un Dieva aicinājumu jūsu dzīvei. Pateicoties atskaites sistēmai, jūs spēsiet izprast Dieva vārda dziļumus un ieraudzīt dzīvi skatoties no Dieva perspektīvas, un tad, jūsu izturēšanās un reakcija uz cilvēkiem un viņu rīcību mainīsies uz labo pusi.
  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.