Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrībā no Dieva. Dievs gaida no mums to, ka mēs liecināsim par Kristu un nesīsim Dievam konkrētus glābtu dvēseļu augļus. Jēzus teica: 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 
„ Un, ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam.”(Lūkas 24:46-47).
 
„ Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. darbi 1: 8).
 Nest augļus Dievam mēs varam caur mūsu darbiem, caur mūsu lūgšanām, caur liecību, caur savu dzīvi, caur mūsu mīlestību un ticību, caur mūsu līdzjūtību – atvedot arvien vairāk un vairāk cilvēku pie Dieva. Man jums ir jautājums: „Cik cilvēku, pateicoties jūsu piepūlei un tam, ko jūs darāt, pēdējā laikā ir atgriezušies pie Dieva?” Dievs meklē augļus mūsu dzīvē. Un mums ir jāsaprot, ka augļi – tas nav abstrakts jautājums, bet visai konkrēts. Augļi – tas ir konkrēts glābtu cilvēku skaits, kuri atgriezušies pie Dieva pateicoties mūsu piepūlei Tā Kunga Vārdā. Iespējams jūs Dievam sakāt: „Es pastāvīgi lūdzos”. Tas ir labi! Bet, Dievam ir svarīgi, cik cilvēku ir atgriezušies pie Viņa jūsu lūgšanu rezultātā. Es saprotu, ka tam, lai ieraudzītu reālu sava darba rezultātu, ir vajadzīgs laiks, pacietība un pastāvība. Bet, tik un tā, ja jūs, piemēram, jau 4-rus gadus esat ticīgs cilvēks, tad ir svarīgi, vai jums ir augļi cilvēku glābšanā vai arī to nav. Ja ir, – vai jūs ticat Dievam par vēl lielāku cilvēku skaitu, kuri var tik glābti caur jūsu liecību? Ja jā, tad ko jūs šai sakarībā darāt? Jums, paļaujoties uz Svēto Garu, ir jādara sava daļa un jādara viss, kas no jums ir atkarīgs, lai dalītos ar cilvēkiem labajā evaņģēlija vēstī, un tad Dievs paveiks Savu daļu. Ticīgo vidū ir tāda cilvēku kategorija, kuri jau vairākus gadus ir Dievā, bet visas savas kristīgās dzīves laikā viņi nav atveduši pie Dieva nevienu cilvēku. Neviens cilvēks nav atgriezies pie Dieva viņu lūgšanu, evaņģelizācijas vai liecības rezultātā. Vai tad tā nav neauglība? Tas ir pats bēdīgākais stāvoklis, kādā var atrasties Kristus māceklis. Šis neauglīgas dzīves lāsts noteikti ir jāizārda. Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli. Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus. Pirms es atnācu pie Jēzus, par mani lūdzās daudzi cilvēki. Reiz, atnākot no darba, es apsēdos pie mājas un vienkārši domāju par dzīvi. Tai mirklī pie manis pienāca jauns cilvēks ar Bībeli rokās un stādījās priekšā: „Mani sauc Rufus”. Manī tas tūlīt pat radīja interesi, jo arī mani sauc Rufus. Šis cilvēks teica: „Es gribu tev ko izstāstīt”. Un viņš sāka liecināt par Kristu. Tai brīdi ar mani kaut kas notika, un es ļoti labprāt un uzmanīgi klausījos viņā. Agrāk, es vienmēr strīdējos ar cilvēkiem, kuri bija nākuši man liecināt par Kristu. Tā kā es skolā studēju Bībeli, es varēju diskutēt vai iebilst ikvienam cilvēkam, kurš mēģināja man liecināt. Dažkārt man pat izdevās iedzīt stūrī šos sludinātājus. Daži no viņiem gāja projām, jo tie nevarēja atbildēt uz jautājumiem, kurus es tiem uzdevu. Taču brīdī, kad pie manis pienāca šis cilvēks – Rufus, es ne tikai neiebildu vai nestrīdējos ar viņu, bet burtiski noriju katru viņa vārdu, un visi mani jautājumi kaut kur pazuda. Es sapratu, ka man ir vajadzīgs tas, kas ir šim cilvēkam, tāpēc es biju gatavs iet ar viņu uz draudzi, kuru viņš apmeklēja, pirms viņš vispār bija man to piedāvājis. Pateicoties tam, ka šis cilvēks lūdzās, pateicoties tam, ka viņš gāja liecināt, – es atgriezos pie Dieva. Es esmu konkrēts šī cilvēka auglis. Iedomājieties kas notiktu, ja šis cilvēks nebūtu to visu darījis. Protams, var pieļaut domu, ka to būtu izdarījis kāds cits. Taču, mēdz būt dažādas situācijas, un es varētu nomirt vai arī ar mani varētu kaut kas notikt. Es zinu tikai vienu, ka, pateicoties tam, ka šis cilvēks izmantoja viņam doto iespēju un dalījās ar mani Evaņģēlijā, šodien es esmu ne tikai glābts, bet arī pats nesu augļus Dievam citu cilvēku glābšanā. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam visas mums dotās iespējas, kuras Viņš mums dot tālab, lai mēs pievestu cilvēkus Dievam, pirms sātans paspēs viņiem kaitēt vai iznīcināt tos. Lūdziet, lai Dievs jūsu dzīvē atved tos cilvēkus, kuriem jūs ik dienas varētu liecināt par Viņu. Dievs sūtīs pie jums cilvēkus, kuriem esat vajadzīgs tieši jūs, un kuriem tieši jūs būsiet par atbildi konkrētā situācijā un konkrētā laikā. Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).

One Comment

  1. Esmu ļoti daudz liecinājusi un ticu,ka esmu savākusi ļoti daudz mantas debesīs,un līdz pat šim laikam liecinu daudz ar savu liecību,arī aizlūdzot un cilvēki bauda Dieva žēlastību.Man ir bēdīgi,ka viņi nenāk uz draudzi. Kad Dievs darīja Savus brīnuma dziedinošos darbus pie manis un deva mieru un prieku un pacietību baudīju ļoti lielu žēlastību – man ļoti gribējās iet uz draudzi,gribējās būt kopā ar ticīgiem cilvēkiem. Pat neatlaidīgi meklēju draudzi un lūdzos ar asarām acīs Dievam, lai Lielvardē būtu draudze.Esmu pateicīga, ka mums ir dzīvā Dieva draudze,tā Dieva,kas radījis debesis un zemi un visu,kas zemi piepilda.

Comments are closed.