Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumu mācītājs sāka ar apsveikumu klātesošajiem Lieldienās – ar mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Vēsts par Jēzus Kristus augšāmcelšanos ir centrālā vēsts kristiešiem. Neviens un nekad nav uzvarējis nāvi. Visi ir nomiruši. Nāve ir cilvēku ienaidnieks ar kuru nākas pastāvīgi cīnīties. Un tikai Jēzus uzvarēja nāvi, augšāmceldamies no mirušiem. Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār nāvi, kas ienāca šajā pasaulē pēc Ādama un Ievas grēkākrišanas, un kura valdīja līdz Jēzus atnākšanai uz zemes. Šodien mēs, kas ticam Kristum, varam nebaidīties no nāves. Tikai Jēzus ir cienīgs, ka mēs Viņu pielūdzam un Viņam vienam kalpojam. Neviena cita reliģija, neviens kas sauc sevi par dievu, nav pielūgsmes cienīgs. Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir tā, kas padara Viņu par vienīgo patieso un uzticamo Dievu, par vienīgo ceļu pie Dieva, jo Viņš augšāmcēlās no mirušiem, jo Viņš ir dzīvs. Miris Dievs, miris ķēniņš nespēj ne ar ko palīdzēt cilvēkam. Bībelē ir teikts: 
«Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs» (Jāņa 11:25).
 Vēsts par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, vēsts par to, ka Jēzus ir dzīvs bija pirmo apustuļu centrālais vēstījums. Taču sākot ar Jēzus augšāmcelšanos un līdz pat šodienai, daudzi cilvēki izdomā dažādus stāstus un izdomājumus par to ka Jēzus ir miris. Līdz pat šim laikam cilvēki domā un māca par to, ka Jēzus augšāmcelšanās ir izdomājums, ka tas ir mīts. Paskatīsimies kādu notikumu, kas aprakstīts Bībelē. 
«Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.” Un tās atcerējās Viņa vārdus. Un, atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem. Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja. Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja. Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija noticis.» (Lūkas 24:1-12).
 Šis notikums atgriež mūs tajā laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes. Šajā Rakstu Vietā mēs redzam sievietes, kas pēc Jēzus krustā sišanas aizgāja uz vietu, kur atradās Viņa kaps, lai svaidītu Jēzus Miesu. Un tur viņas satika divus eņģeļus, kuri uzdeva viņām konkrētu jautājumu: «Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?» Šis jautājums ir aktuāls arī mums šodien. Mēģiniet iedomāties sevi Jēzus mācekļu vietā pēc tam, kad Viņu piesita krustā. Mācekļi lika uz Viņu visas savas cerības, saistīja ar Viņu savu laimīgo nākotni. Bet pēkšņi viņu acu priekšā Jēzu piesita krustā, pēkšņi viņi redzēja, ka Jēzus nomira. Viņi bija atstājuši visu, kas viņiem bija, Viņa dēļ, jo bija iepazinuši Jēzus mūžīgās dzīvības Vārdus. Viņi nepavisam negaidīja, ka Jēzus tiks piesists krustā. Tāpēc pēc Jēzus krustā sišanas mācekļi bija apjukuši, vīlušies un noskumuši. Mācekļu dzīves nonāca strupceļā, viņi nezināja, ko viņiem darīt un kā tālāk dzīvot. Viņus plosīja šaubas: «Vai tiešām mūs apmānīja? Vai tiešām tie bija tikai tukši vārdi?» Mācekļiem nolaidās rokas un nebija spēka neko darīt. Sievietes, kas devās pie kapa, nolēma izdarīt pēdējo, ko spēja Viņa labā izdarīt , – svaidīt Viņa Miesu kapam. Viņām Jēzus bija miris un ar to viss ir beidzies. Ieraudzīdamas eņģeļus pie kapa, sievietes bija apjukušas un pat izbijušās. Vēl vairāk, viņas apjuka no eņģeļu uzdotā jautājuma: «Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?» Pašā jautājumā bija norāde uz diviem svarīgiem momentiem: viņas meklēja nepareizās lietas un meklēja nepareizā vietā.

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 2.daļa.

    iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
  • Kā nopelnīt naudu?

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja mācīt par finanšu sfēras pārvaldīšanu. Konkrētāk tika runāts par to, kā mēs varam nopelnīt naudu. Dieva gudrība ir praktiska un skar katru mūsu dzīves sfēru, arī naudas pelnīšanas sfēru. Vēl bez tā, Dieva gudrība ir augstāka par jebkuru citu gudrību. Dāvids teica, ka dēļ tā, ka viņš mācījās Dieva likumus un sekoja Dieva gudrībai, viņš bija veiksmīgāks par saviem skolotājiem (Psalms 119:97-100). Dieva likums – ir pamācības grāmata dzīvei un veiksmes avots visām dzīves sfērām.
  • Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai – 4.daļa

    Katram cilvēkam ir kādas vājības, bet, pieņemot Dieva Vārdu, mēs smeļam spēku un atbalstu no Dieva. Mēs būsim tik spēcīgi, cik spēcīgs būs mūsu gars. Bībelē ir teikts, ka cilvēka gars panes viņa vājības (Sal.pam. 18:14). Uzturot sevi Dieva Vārdā un iesakņojoties tajā, mēs stiprinām savu garu un kļūstam spējīgi iziet caur grūtībām un panest vājības.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 1.daļa

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss Adžiboije runāja par to, ka Dievs ir dāvājis Saviem bērniem daudz privilēģiju un kopā ar to arī atbildību. Viena no tādām privilēģijām ir privilēģija valdīt uz zemes pār to, kas pieder Dievam. Pareiza jēdziena “pārvaldīšana” izpratne palīdzēs mums pareizi attiekties savā dzīvē pret visu, ko Dievs mums ir dāvājis.
  • Dieva žēlastības atbrīvošana 2.daļa

    Caharija bija viens no Dieva praviešiem, kurš dzīvoja laikā, kad Israēla tauta atbrīvojās no verdzības. Tas bija laiks, kad Dievs atjaunoja Savu tautu un Templi. Tas bija laiks, kad Dieva tautai vajadzēja daudz un smagi strādāt. Tas bija arī nopietnas opozīcijas vai pretestības laiks.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *