Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, lai pieaug Tā Kunga žēlastība un labvēlība priekš jums šai dienā!

Mēs turpināsim apspriest jautājumu par Dieva labvēlības spēku. Šodien turpināsim runāt par to, kāpēc mums nepieciešama labvēlība. Aplūkosim sekojošas rakstu vietas:

„Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!”    (Psalms 44: 2-4).
„No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani. Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.”(Psalms 41:12-13).

No šiem fragmentiem varam izdarīt sekojošus secinājumus:

  • Nav svarīgi, cik tev ir ienaidnieku (konkurentu), ja Dievs ir tev labvēlīgs, tu tik un tā kļūsi veiksmīgs.
  • Labvēlība dara tevi par cietu riekstu priekš taviem ienaidniekiem.
  • Labvēlība dara tevi par uzvarētāju dzīves kaujās un garantē dzīvē pilnīgu uzvaru.
  • Labvēlība pasargā tevi no dzīves traģēdijām, pasargā tevi no apvainojumiem un sātana ņirgāšanās.
  • Labvēlībā tu vari tikt  aizvests no tās vietas, kurā stāvi šodien, uz vietu, kurā paredzējis tev būt Dievs.
  • Citiem tas būs acīmredzams, it īpaši taviem ienaidniekiem, ka Dievs ir tev labvēlīgs.

Jāzeps bija kā piemērs tam, par ko pašlaik runājam. Dievs bija Jāzepam labvēlīgs, un tas labvēlīgi noskaņoja citus cilvēkus pret viņu.

    • Tēvs jo īpaši mīlēja Jāzepu.
    • Potifars – Jāzepa kungs – nolika viņu par pārvaldnieku pār visu savu namu.
    • Cietumā Jāzeps tika norīkots par galveno, un visi izturējās pret viņu ar cieņu.
    • Faraons iecēla Jāzepu par pārvaldnieku pār visu Ēģiptes tautu.
    • Labvēlība vienā mirklī pārcēla Jāzepu no cietuma,- troņa pakājē.

Lūk, ko faraons teica Jāzepam:

„Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.”(1.Mozus 41:40).

Jāzepa dzīve mainījās brīdī, līdzko viņu skāra Dieva labvēlība. Dievs bija viņam labvēlīgs, tālab visi dzīves apstākļi darbojās viņa labā. Visi dzīves pārbaudījumi sekmēja Jāzepa labklājību.
Lai arī par tevi tiek teikts, ka visi dzīves apstākļi darbojās tavā labā, un visi pārbaudījumi dzīvē sekmēja tavu labklājību.
Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.

    Atskaitīšanās - tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot...

  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo...

  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs. Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību...

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz...

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc...