Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, lai pieaug Tā Kunga žēlastība un labvēlība priekš jums šai dienā!Mēs turpināsim apspriest jautājumu par Dieva labvēlības spēku. Šodien turpināsim runāt par to, kāpēc mums nepieciešama labvēlība. Aplūkosim sekojošas rakstu vietas:
„Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!”    (Psalms 44: 2-4). „No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani. Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.”(Psalms 41:12-13).
No šiem fragmentiem varam izdarīt sekojošus secinājumus:
  • Nav svarīgi, cik tev ir ienaidnieku (konkurentu), ja Dievs ir tev labvēlīgs, tu tik un tā kļūsi veiksmīgs.
  • Labvēlība dara tevi par cietu riekstu priekš taviem ienaidniekiem.
  • Labvēlība dara tevi par uzvarētāju dzīves kaujās un garantē dzīvē pilnīgu uzvaru.
  • Labvēlība pasargā tevi no dzīves traģēdijām, pasargā tevi no apvainojumiem un sātana ņirgāšanās.
  • Labvēlībā tu vari tikt  aizvests no tās vietas, kurā stāvi šodien, uz vietu, kurā paredzējis tev būt Dievs.
  • Citiem tas būs acīmredzams, it īpaši taviem ienaidniekiem, ka Dievs ir tev labvēlīgs.
Jāzeps bija kā piemērs tam, par ko pašlaik runājam. Dievs bija Jāzepam labvēlīgs, un tas labvēlīgi noskaņoja citus cilvēkus pret viņu.
    • Tēvs jo īpaši mīlēja Jāzepu.
    • Potifars – Jāzepa kungs – nolika viņu par pārvaldnieku pār visu savu namu.
    • Cietumā Jāzeps tika norīkots par galveno, un visi izturējās pret viņu ar cieņu.
    • Faraons iecēla Jāzepu par pārvaldnieku pār visu Ēģiptes tautu.
    • Labvēlība vienā mirklī pārcēla Jāzepu no cietuma,- troņa pakājē.
Lūk, ko faraons teica Jāzepam:
„Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.”(1.Mozus 41:40).
Jāzepa dzīve mainījās brīdī, līdzko viņu skāra Dieva labvēlība. Dievs bija viņam labvēlīgs, tālab visi dzīves apstākļi darbojās viņa labā. Visi dzīves pārbaudījumi sekmēja Jāzepa labklājību. Lai arī par tevi tiek teikts, ka visi dzīves apstākļi darbojās tavā labā, un visi pārbaudījumi dzīvē sekmēja tavu labklājību. Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss lielais, varenais sākas ar mazumu!

    Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris! II

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.