Ko tu dari ar savu potenciālu?

TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!  TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!  TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU! ” (4.Moz. 6:24-26).Lai šī diena katram no mums iesākas ar šo brīnišķīgo svētības lūgšanu. Lai Tā Kunga žēlastība un labestība šodien ir ar mums!Dievam ir labi nodomi Saviem bērniem. Viņš vēlās, lai katrs no mums sevi realizē šajā dzīvē. Tieši tamdēļ Dievs KATRAM cilvēkam ir piešķīris Savus talantus.Šie talanti katram cilvēkam ir savādāki, taču tie ir paredzēti vienam mērķim-kalpot un izplatīt Dieva Valstības vērtības!Nu jau ilgu laiku mēs ar jums runājam par tēmu: “Ko tu dari ar saviem talantiem?” Citiem vārdiem runājot šo tēmu var nosaukt arī tā: „Ko tu dari ar savu potenciālu?”Talants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai. Es vēlos jums pateikt, ka Kristus Miesa sastāv no milzīga potenciāla, vareniem kalpotājiem, vareniem evaņģēlistiem, mācītājiem, praviešiem, zinātniekiem, biznesmeņiem, utt. Mēs visu laiku par to runājam. Taču Dievs vēlās, lai mēs visu savu dzīvi ne tikai runājam par savu potenciālu, bet lai mēs kļūstam par cilvēkiem ar realizētu potenciālu. Es nevēlos lai cilvēki tikai runā, ka mūsos ir apslēpts varens potenciāls, bet lai viņi ierauga šo potenciālu darbībā. Nav jābūt pravietim, lai pateiktu, ka tevī ir apslēpts milzīgs potenciāls. Nav neviena cilvēka, kurā nebūtu apslēpta potenciāla. Dievs ir ielicis milzīgu potenciālu katrā cilvēkā. Problēma ir tajā, ka cilvēki bieži vien nevēlās virzīties uz priekšu unneattīsta to potenciālu, kurš ir apslēpts viņos. Dievs vēlās, lai mēs kaut ko darītu. Tas ko mēs daram ar saviem talantiem un potenciālu, nosaka to, vai mēs kļūsim par tādiem, kādus mūs iecerējis Dievs, ņemot vērā mūsu potenciālu.Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Mūsu bezdarbība var kļūt par ierobežojumu Dievam. Svarīgi ir ne tikai tas ko mēs sakam, bet arī tas ko mēs nepasakam. Piemēram, mēs varam slavēt Dievu un tieši tādēļ Dievs mums ir devis muti. Mūsu mutē ir ielikts milzīgs potenciāls runāt pareizas lietas, slavēt Dievu, iedvesmot un uzmundrināt cilvēkus. Bet mēs varam to arī nedarīt, mēs varam to neteikt-un tas būs grēks. Tāpēc Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Laid savu talantus apgrozībā. Dari priekš Dieva Valstības to, ko tava roka var darīt un tu redzēsi Dieva svētību plūsmu savā dzīvē.Gudrais ķēniņš Sālamans teica:
„ Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības…” (Sāl. māc.9:10).
Tiksimies ar jums rīt mūsu ikdienas rubrikā!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

    Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties, tad kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti

    Taču, pat tad, kad Dievs atbild uz cilvēka, kam ir pareizais sirds stāvoklis pareizajām lūgšanām, pastāv 4 iespējamie lūgšanu atbilžu varianti.1-ais variants – Mēs lūdzam un atnāk tūlītēja atbilde no Dieva.Bieži vien šāds atbildes variants uz lūgšanām darbojas jaunatgriezto ticīgo dzīvēs, bet ne tikai.Arī Pēteris saņēma tūlītēju atbildi uz savu lūgšanu. Tad, kad Pēteris sāka slīkt, viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, un tūlīt pat atnāca atbilde, – Jēzus izstiepa roku un izglāba Pēteri.
  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.