Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma

Sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā, Dieva radītajā dienā! Katra jauna diena – ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes. Dievs radīja katru cilvēku noteiktam mērķim. Un šī mērķa piepildīšanai, Viņš iedalīja KATRAM Savas dāvanas un talantus. Dievs – ir dažādības Dievs, tāpēc talanti, kurus Viņš tik dāsni iedalījis cilvēkiem, ir ļoti dažādi.Atkal vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,  un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.  Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.  Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.  Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.  Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.  Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus.  Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus.  Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.  Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.  Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,  tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.  Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu.  Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.  Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”(Мat.25:14-30).
Diemžēl latviešu tulkojuma, 30. pantā, nav ietverts ļoti svarīgs teikums: „Pasakot šo, pasludināja: kam ausis ir, lai dzird!” (šis teikums ir gan krievu, gan angļu Bībeles tulkojumos)Esiet uzmanīgi uz to, par ko mēs šodien runāsim.Mūsu potenciāla avots ir Dievs.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu…” (Мat.25:14).
No šīs rakstu vietas mēs redzam, ka Kungs SAAICINĀJA savus kalpus. Šeit iet runa par aicinājumu.Tavs aicinājums – ir no Tā Kunga. Dievs ir tava aicinājuma iniciators. Dievs mūs aicina. Dievs aicina katru cilvēku. Ļoti svarīgi, ko mēs darām ar savu aicinājumu. Ļoti svarīgi ir saprast, ka ne mēs sevi aicinām, bet Dievs aicina. Dievs redz to, ko mēs varam darīt, tāpēc, ka Dievs zina, ko Viņš mums ir iedalījis. Dievs aicina katru cilvēku un katram cilvēkam Viņš ir iedalījis visu nepieciešamo, lai varētu piepildīt savu aicinājumu. Tāpēc, mums nevajadzētu jokot jautājumā par aicinājumu, – mums ir jāstaigā savā aicinājumā. Jāņa evaņģēlija 15: 16, Jēzus saka:
„Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”
Kāds domā: „Kā es uzzināšu savu aicinājumu?” Daudzi cilvēki, līdz pat šim brīdim spriež tā: „Ja, es zinātu savu aicinājumu, es atbildētu uz šo aicinājumu. Visa bēda ir tajā, ka es nezinu savu aicinājumu.”Es pacentīšos atbildēt uz šiem jautājumiem un līdzīgiem spriedumiem.Es iesaku katram cilvēkam, kurš vēl nezina savu aicinājumu, būt paklausīgam Dievam ikdienas līmenī. Ja tu katru dienu staigāsi paklausībā Dievam, tad tu uzzināsi, kāds ir tavs aicinājums un tu sadzirdēsi no Dieva uz ko Viņš tevi aicina.Ikdienas paklausība Dievam, aizvedīs cilvēku pie sapratnes par savu aicinājumu. Lielā aina vai globālais projekts sastāv no vairuma mazu detaļiņu. Ir viena paruna: „Ceļojums uz kilometru, iesākās no centimetra, no pirmā soļa.”Grēku nožēla – ir ceļa pirmais solis. Pēc tavas grēku nožēlas, Jēzus ir kļuvis par tavu Kungu. Ko tas nozīmē? Jēzus kundzība paredz to, ka tiks izpildīts tas, ko Viņš tev saka darīt.Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma.Rīt turpināsim sarunu par to!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).
  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.