Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji! Labs un žēlsirdīgs ir mūsu Kungs!
„Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.”(psalms 36:6).
Ar mūžīgu mīlestību Viņš iemīlējis Savu Draudzi un katru vienu no mums! Dievs vēlas redzēt Savu Draudzi sagatavotu un zinošu attiecībā uz to, kas tai jādara. Dievs vēlas, lai Viņa bērni mācītos un attīstītos ne tikai garīgi, bet arī intelektuāli, radoši, netērējot velti laiku. Dievs vēlas, lai mēs ar jums izmantojam visas iespējas, kuras Viņš mums sūta.Nebaidies strādāt, nebaidies svīst strādājot Dieva labā! Līdz brīdim, kamēr neesi svīdis, tu vēl tā pa īstam nemaz neesi strādājis.No jauna vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talentiem. Mēs ieraudzījām pirmos divus kalpus, kuri tai pašā mirklī, netērējot laiku velti, laida apgrozībā to, ko kungs tiem piešķīra.Bet tagad aplūkosim to, kā sprieda un rīkojās trešais kalps.
„Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).
Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.Šis cilvēks izdarīja divas lietas, no kurām mums vajadzētu izvairīties: viņš ieraka zemē saņemto talentu un paslēpa to.Lai kaut ko ieraktu zemē, arī ir jāpastrādā.Pirmais un otrais kalps strādāja, bet viņu darbs bija radošs, un tas atnesa kungam peļņu. Arī trešais kalps strādāja, un iespējams, viņš pat svīda, kad raka, bet viņa darbs neatnesa nekādu peļņu.Daudzi no mums izšķiež daudz emociju un spēka tam, lai aizbēgtu no sava aicinājuma. Dažkārt cilvēki strādā pie tā, lai izdomātu dažādus attaisnojumus tam, kāpēc viņi neieiet savā aicinājumā, kurš tiem ir acīmredzams. Kad cilvēks atbild Dieva aicinājumam vai arī bēg no šī aicinājuma, – jebkurā gadījumā, viņš pieliek piepūli.Mums nav jātērē savi spēki tam, lai izvairītos no aicinājuma.Trešais kalps paslēpa sava kunga naudu. Iespējams, viņš apvainojās par to, ka saņēma no sava kunga vismazāk. Šis kalps kaunējās par to, kas tam bija, tālab aizgāja un noslēpa savu talentu.Šodien es lielā skaitā redzu cilvēkus, kuri Dieva Namā rīkojas līdzīgā veidā. Daudzi uzskata, ka nav vērts rādīt, demonstrēt to, kas viņiem ir, jo visapkārt ir daudz spožākas zvaigznes, daudz talantīgāki cilvēki. Daudziem ir kauns par saviem talantiem, jo viņu acīs tie ir pārāk sīki, mazi. Daudziem Dievs dod vārdu, bet viņi to tā arī neizrunā, jo uzskata, ka mācītājs vai kāds cits to var izdarīt labāk.Mums nav jākaunas par saviem talantiem, kurus mums piešķīris Tas Kungs. Mums nevajag no cilvēkiem slēpt savus talantus. Mums jālaiž apgrozībā savi talanti un tie jāpavairo.Atceries, ka viss lielais sākas ar mazumu. No mazas sēkliņas izaug ļoti plašs ziedošs dārzs. Neaproc to mazo, ko piešķīris tev Tas Kungs, bet laid to apgrozībā!Lai Dievs katram no jums dod gudrību un spēku kalpot ar savu talantu!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Kā dažu cilvēku grēki kļuva par ciešanu iemeslu un avotu citu cilvēku dzīvēs

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mateja 5:43-45).Ja visi cilvēki dzīvotu pēc mīlestības baušļiem, tad uz mūsu zemes būtu mazāk bēdu un traģēdiju. Ja cilvēki viens par otru rūpētos, nevis meklētu tikai savu labumu, tad uz zemes būtu daudz mazāk asaras.
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.