Pasaules gudrība un Dieva gudrība

Sveicinu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka jūs saņemat uzmundrinājumu un iedvesmu, lasot šo ikdienas uzrunu.

Vakar mēs runājām par to, ka tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei. Mēs esam Viņa radījumi, un tikai Dievs kā Radītājs zina patiesos mērķus un aicinājumu cilvēkiem, vēloties to atklāt Saviem bērniem.

Tieši tāpēc, Dievs aicina mūs saukt uz Viņu un gaidīt atklāsmes par mūsu dzīves jēgu un mērķi.

 

“piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas. ”. (Jerem.33:3).

 

Daudz ko no tā, ko tu meklē dzīvē, Dievs sauc par „nepieejamu, kas tev nebija zināms”.

Tikai Dievs zina, kas tev ir vajadzīgs šajā tavas dzīves posmā. Tikai Viņš zina to, ko neviens cits nezina par tavu dzīvi, tāpēc ka tas nav pieejams citiem cilvēkiem. Dievam ir pieejams viss, jo Viņš ir mūsu Radītājs, un Viņš zina visu par mums — par mūsu pagātni, tagadni un nākotni.

Nepieejamais, „kas tev nebija zināms”, – tie ir tie noslēpumi, kurus tev ir tik svarīgi zināt priekš tava izrāviena un uzvaras personīgajā dzīvē. Tās ir tās lietas, kuras pagaidām ir apslēptas priekš tevis, bet kuras ir tik ļoti nepieciešamas tavai veiksmei visās tavas dzīves sfērās.

Tas viss ir zināms tikai Dievam un Viņš ir gatavs atklāt un parādīt tev to, ja vien tu sauksi un meklēsi Viņu no visas savas sirds.

Lūk, ko Dieva Vārds saka par to:

 

“Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,  bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.  To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.  Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. –  Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.  ” (1 Kor.2: 6-10).

 

Kā mēs redzam no augstāk minētās Rakstu Vietas, gudrība mēdz būt dažāda. Ir šīs pasaules gudrība un Dieva gudrība.

Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.

Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.

Dievs ir gatavs atklāt mums ar Svēto Garu mūsu dzīves noslēpumus, ja mēs tieksimies un tuvosimies Viņam.

Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievišķo neviens nezina, izņemot Dieva Garu, Kuru Dievs dod ikvienam, kurš mīl Viņu, kontaktējas ar Viņu, lūdz Viņam, pieņem Viņu un staigā paklausībā Viņam (skat. Apust. d..5:32; Lūkas 11:13).

Dievs dod Svēto Garu katram, kas Viņu lūdz, lai cilvēks varētu iepazīt visu to, kas viņam ir dāvāts no Dieva, lai varētu saņemt savu mantojumu un baudīt šo mantojumu.

 

 

„…Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. ”(1 Kor. 2: 11-12).

 

Sauc uz Viņu, un Viņš atbildēs tev!

Bagātīgas jums Dieva svētības!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu). Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu). Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par...

  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem. Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars...

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba. Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību. Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51). Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā...

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem. „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28). Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva...

  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji...

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā: „Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš...