Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es priecājos, ka jūs atrodat laiku, lai mūsu mājas lapā apmeklētu rubriku „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un nostiprinātos gudrībā , kas apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvē.Vienā no saviem Psalmiem Dāvids teica:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.”(Psalms 18:29).
Katram no mums ir nepieciešama apgaismība no Dieva caur Viņa Vārdu.Šodien turpinām sarunu par to, kāpēc cilvēki izvēlas bezatbildīgas dzīves ceļu. Mēs noskaidrojām divus iemeslus, kuri ved cilvēku uz bezatbildību un reizē ar to uz negodu un varas, un autoritātes zaudēšanu. Šie iemesli ir:
  1. bailes
  2. viltīga sirds
Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā visi.”Trešais iemesls, kas ved uz bezatbildību, slinkums.Jēzus līdzībā par talentiem Kungs tieši teica savam kalpam, kurš bija noslēpis savu talentu;
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis.”
Slinks cilvēks neko nevēlas uzsākt darīt, bet pat ja uzsāk, tad nepabeidz, iesākto pametot pusceļā.
„Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.”(Salamana pam. 12:27).
Slinks cilvēks visu atliek uz vēlāku laiku. Slinks cilvēks baidās no darba un atbildības.
„Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks.”(Salamana pam. 20: 4,13).
Dažkārt nabadzība un nesakārtotība ir par iemeslu bezatbildīgai cilvēka dzīvei.
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.”(Salamana pam. 10:4).
Kā jau iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks zaudē to, kas tam ir, par labu tam, kurš uzņemas atbildību.Ja tu vēlies labi dzīvot, ja tu vēlies virzīties Svētā Gara spēkā un svaidījumā, ja tu vēlies lietot varu, autoritāti un būt cilvēku cienīts, bet tajā pat laikā tu nevēlies kustināt smadzenes un rokas, nevēlies uzņemties atbildību, tad negodam un kaunam nebūs robežu tavā dzīvē.Salamana pamācību grāmatā tiek daudz runāts par slinkumu un tā sekām. Es domāju, ka mums derētu izlasīt dažas rakstu vietas, bet es nevēlētos, ka jūs pazaudējat galveno domu, un konkrēti: laiska(slinka) dzīve ved uz bezatbildību, bet bezatbildība uz varas un autoritātes zaudēšanu.
„ Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.” (Salamana pam. 17:2).
Saprātīgs, gudrs cilvēks – tas ir centīgs un atbildīgs cilvēks, kurš māk strādāt un kustināt smadzenes, tas ir cilvēks, kurš atrod laiku tam, lai atjaunotu savu prātu. Saprātīgs cilvēks māk smelties idejas, plānus un domas no pašiem dziļumiem.
„Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.”(Salamana pam. 20:5).
Lai arī kalps, bet gudrs, – tāds cilvēks valdīs pār dēlu un dalīs brāļu starpā mantojumu. Ja dēls, sava slinkuma dēļ, neuzņemsies atbildību, viņam drīz nāksies nest nodevas, bet viņa kalps valdīs.
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Salamana pam.12:24).
Šai pasaulē vara un kundzība pieder uzcītīgajiem, čaklajiem. Atbildīgi cilvēki vienmēr valdīs savas atbildības sfērās. Vai vēlies lai tev ir vara un autoritāte? Tad sāc uzņemties atbildību vismaz par kaut ko savā dzīvē.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.