Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? V

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man no jauna ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm.Dievs teica Jozua:
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka katram ticīgajam ir nepieciešams iemācīties sadzirdēt Dieva balsi, jo tikai Dievs zina vislabāko risinājumu un atbildi uz jebkuru jautājumu un problēmu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas mūs vest pa Saviem ceļiem, kuri mūsu prātam bieži vien būs nesaprotami.Šodien aplūkosim dažas epizodes no stāsta par Israēla tautu. Israēla bērni brēca un sauca uz Dievu par to, lai Viņš atbrīvotu tos no ēģiptiešu verdzības, un Dievs sadzirdēja viņus un izveda no Ēģiptes.
„Un, kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: “Ka ļaudis nenožēlo un, redzēdami karus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē.” Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņoti kaujai.” (2.Mozus 13:17-18).
Mēs redzam, ka Dievs veda Israēla tautu cauri tuksnesim, un ne caur filistiešu zemi. Tai laikā bija divi ceļi: viens veda cauri Filistiešu zemei, kurā varēja kaut ko nopirkt, iegādāties, pārnakšņot utt., bet otrs ceļš – cauri tuksnesim, kurā nekas neauga, kurā nebija ūdens, un tāpēc bija daudz problēmu un grūtību. Un Dievs viņus speciāli veda pa šo otro ceļu, jo Viņš redzēja, ka Israēla tauta nav gatava karam. Tāpēc, ka Israēlieši ilgstoši bija par vergiem Ēģiptē, viņiem bija verdziska domāšana. Dievs veda viņus cauri tuksnesim, lai mainītu šo domāšanu un ar mērķi sagatavot viņus tam brīdim, kad viņi ieies Apsolītajā zemē. Lai viņi varētu iekarot Apsolīti zemi, Dievs vēlējās iemācīt Savai tautai karot.Tāpēc Dievs mums arī saka, lai mēs nepaļaujamies uz savu saprātu, jo Viņš vēlas vest mūs pa Saviem ceļiem, jo tikai Viņa ceļi ved mūs uz dzīvību.
„Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25).
Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”Reiz Pēteris ar savu zvejas komandu, speciālistiem, visu nakti ķēra zivis, bet tā arī neko nenoķēra. Un pēkšņi atnāca Jēzus un teica viņiem, lai tie vēlreiz iemet tīklus labajā pusē. Tā bija tieši tā pati vieta, kurā viņi visu nakti bija strādājuši. Pēteris nesāka strīdēties un šaubīties, bet izdarīja visu saskaņā ar vārdu, kuru tam Jēzus tika teicis. Jūs zināt, ka tas loms bija visai liels.Piemēram, ja tu vēlies iekārtoties konkrētā darbā, un tu jau vairākas reizes esi sūtījis uz turieni savu anketu (CV) un pat esi bijis uz pārrunām, bet tev vai nu neko neatbild, vai arī atsaka darbu. Lai uzzinātu, ko tev darīt, tu no jauna ej lūgt Dievu, un Dievs saka, lai tu atkal ej pie tā paša darba devēja. Ko tu darīsi, kad būsi to no Dievs dzirdējis? Tavs saprāts tev teiks, ka tas ir neprāts, jo ar tevi par šo tēmu neviens vairs negribēs runāt. Mūsu prāts mēģina izskaitļot, saskaņā ar kādu likumsakarību visam jānotiek. Bet Dievs labāk zina! Lūdz tā: „Kungs, māci mani sadzirdēt to, ko Tu saki. Es nevēlos klausīt sava saprāta balsij, es nevēlos pakļauties savām jūtām, es nevēlos dzīvot saskaņā ar ekspertu teikto, es vēlos dzīvot saskaņā ar Tavu Vārdu!”Bībele mums māca par to, ka mums jādzīvo saskaņā ar ikkatru vārdu, kas iziet no Dieva mutes. Kad mēs dzīvojam saskaņā ar Viņa Vārdu, Dievs dod mums dzīvību.
“Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4).
Lai Dieva Vārds un Dieva balss kļūst par tavas dzīves galvenajiem ceļvežiem.Lai Dievs tevi svētī!Līdz rītam!

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Atbilstoši tam, kā jūs atvērsieties vai atklāsieties citu priekšā, tā arī citi cilvēki atvērsies, lai palīdzētu jums

    Jēzus Kristus draudze – tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko viņš grib. Jaunajā Derībā ir ierakstīti daudzi Dieva baušļi, kuros bieži vien ir sastopams vārdu savienojums „cits citu”. Tas liecina par to, ka mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet esam atbildīgi arī cits cita priekšā.Piemēram, virknē Rakstu vietu ir teikts, lai mēs mīlam viens otru.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.