Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm
Labdien, dārgie draugi!
Es esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Dievs vēlās mūsu dzīvēs parādīt Savu vareno klātbūtni! Un, kā jau mēs līdz šim runājām, – Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.
Šodien es vēlētos parunāt vēl konkrētāk par lūgšanu. Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm.
Mēs redzējām, ka Mozus kā līdera veiksmes noslēpums bija tajā, ka viņš pavadīja laiku ar Dievu. Mozus lūgšanā tuvojās Dievam un Dievs tuvojās viņam. Dievišķā atklāsme ir auglis šādai tuvībai ar Dievu.
Pateicoties tam, ka Mozus bija ar Dievu, viņš dzirdēja no debesīm, un tas palīdzēja viņam būt veiksmīgam.
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti.” (2 Mozus 24:12)
Mozus saņēma vēstījumus no Dieva tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu.
Ja tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva vēstījumus tev.
Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.
Mozus pastāvīgi dzirdēja no debesīm, Dievs runāja ar viņu vaigu vaigā, kā ar draugu, jo Mozus tuvojās Dievam.
“Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.” (2 Mozus 33:11)
“Un Tas Kungs sacīja: “Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams; vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu.” (4.Mozus 12:6-8а)
Dievs uz Mozu runāja vaigu vaigā, nevis mīklās un parādībās. Mozus varēja skaidri izšķirt, kad runāja Dievs, un kad – nē.
Ja Mozus varēja tuvoties Dievam, tad kāpēc lai mēs to nedarītu?
Ja lūgšana ir avots Dievišķajām atklāsmēm, tad gudrība pieprasa, lai katrs, kuram slāpst pēc Viņa atklāsmēm, tuvotos Dievam ar lūgšanu.
Rīt turpināsim!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī un dod jums atklāsmi par lūgšanas svarīgumu!
Mācītājs Rufus Adžiboije
