Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Katra jauna diena – tā ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes.

Mēs turpinām runāt par lūgšanu.

Vakar mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams pakļaut savus plānus Dieva plāniem, jo Dieva plāni jau ir svētīti.

Šodien aplūkosim vēl vienu lietu, kas raksturo efektīvu lūgšanu.

  1. Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.

Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.

Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22-23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.

„Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”

 

Jairs ļoti lūdza Jēzum palīdzēt. Tā bija lūgšana. Tas bija aicinājums Dievam ņemt dalību viņa meitas dzīvē. Jairs apzinājās savu bezspēcību, viņš saprata, ka viņam ir nopietna problēma, – viņa meita ir tuvu nāvei. Bet Jairs zināja, ka ir Jēzus, Kurš ir spēcīgs un žēlsirdīgs, un Kurš var atrisināt viņa problēmu. Jēzus devās uz Jaira namu, jo Jairs aicināja Viņu un lūdza palīdzību. Kas būtu noticis, ja Jairs nebūtu aicinājis Jēzu savā namā? Jaira meita nomirtu. Iespējams, kāds teiks: „Jairs aicināja Jēzu, bet tai laikā, kamēr Jēzus bija ceļā, viņa meita tik un tā nomira”. Jā, tā ir patiesība, bet Jēzus atnāca un atdzīvināja Jaira meitu. Tāpēc tad, kad tu lūdz un kaut kas nenotiek tā, kā tu vēlies, tev tik un tā jāturpina lūgt. Kad pilnīgi bezcerīgā situācijā atnāk Dievs, šī situācija Dieva spēkā atdzīvojas. Tici, ka Dievam ir iespējams atdzīvināt jebkuru situāciju. Tāpēc cilvēkam nav jābēdājas, bet jāturpina lūgt. Tu lūdz par dzīvību, bet atnāk nāve, – tik un tā turpini lūgt, jo tad, kad atnāk Jēzus, līdz ar Viņu atnāk dzīvība. Turpini lūgt par šo situāciju, – to situāciju, kura jau ilgstoši nemainās. Turpini lūgt! Neskumsti! Atbilde ir jau ceļā!

„…..aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. (Lūkas 18:1).

 

Visu labu!

Tiksimies rīt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus. „ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).

    Pielūgsme - tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev...

  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem...

  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm...

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem. Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam...

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans. Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību. „ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.” (Salamans Mācītājs 1:16-18).

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie...

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības...