Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Katra jauna diena – tā ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes.Mēs turpinām runāt par lūgšanu.Vakar mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams pakļaut savus plānus Dieva plāniem, jo Dieva plāni jau ir svētīti.Šodien aplūkosim vēl vienu lietu, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.
Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22-23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
„Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
 Jairs ļoti lūdza Jēzum palīdzēt. Tā bija lūgšana. Tas bija aicinājums Dievam ņemt dalību viņa meitas dzīvē. Jairs apzinājās savu bezspēcību, viņš saprata, ka viņam ir nopietna problēma, – viņa meita ir tuvu nāvei. Bet Jairs zināja, ka ir Jēzus, Kurš ir spēcīgs un žēlsirdīgs, un Kurš var atrisināt viņa problēmu. Jēzus devās uz Jaira namu, jo Jairs aicināja Viņu un lūdza palīdzību. Kas būtu noticis, ja Jairs nebūtu aicinājis Jēzu savā namā? Jaira meita nomirtu. Iespējams, kāds teiks: „Jairs aicināja Jēzu, bet tai laikā, kamēr Jēzus bija ceļā, viņa meita tik un tā nomira”. Jā, tā ir patiesība, bet Jēzus atnāca un atdzīvināja Jaira meitu. Tāpēc tad, kad tu lūdz un kaut kas nenotiek tā, kā tu vēlies, tev tik un tā jāturpina lūgt. Kad pilnīgi bezcerīgā situācijā atnāk Dievs, šī situācija Dieva spēkā atdzīvojas. Tici, ka Dievam ir iespējams atdzīvināt jebkuru situāciju. Tāpēc cilvēkam nav jābēdājas, bet jāturpina lūgt. Tu lūdz par dzīvību, bet atnāk nāve, – tik un tā turpini lūgt, jo tad, kad atnāk Jēzus, līdz ar Viņu atnāk dzīvība. Turpini lūgt par šo situāciju, – to situāciju, kura jau ilgstoši nemainās. Turpini lūgt! Neskumsti! Atbilde ir jau ceļā!
„…..aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. (Lūkas 18:1).
 Visu labu!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.