Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II
Labdien, dārgie draugi!
Esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!
Dievs vēlās parādīt mūsu dzīvē Savu vareno klātbūtni, izliet pār mums Savu labvēlību!
Un kā jau mēs līdz šim runājām – bez lūgšanas nav iespējams piedzīvot Dieva klātbūtni.
Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt. Kad mēs lūdzam, Dievs iejaucās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai.
Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā. Tas pats attiecas arī uz bērnu audzināšanu. Tu bērniem saki vienu un to pašu un viņi apsolās, ka vairs tā nerīkosies, bet viss paliek kā agrāk. Un tu domā: „Ko man vēl darīt, lai viņam paskaidrotu?” Es pateikšu, kas tev vēl ir jādara, – lūdz, lai caur tavām lūgšanām tiktu sagrautas važas un garīgie cietokšņi.
Vakar mēs runājām par situāciju, kura izveidojās Pētera dzīvē, – viņš nokļuva cietumā Evaņģēlija sludināšanas dēļ. Par to uzzinot, draudze sāka centīgi lūgt. Pēc tā cietumā uzradās Dieva Eņģelis, kurš atbrīvoja Pēteri no važām.
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap. d. 12:7).
Kas notika tālāk?
„Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d. 12:8-11).
Viņi gāja un vārti paši atvērās, un Pēteris izgāja brīvībā. Vārti atvērās! Kas ir vārti? Vārti ir visu šķēršļu veidols. Piemēram, tu bēdz prom no briesmām, bet, ja vārti ir aizvērti, tad tu nokļūsti slazdā. Vārti – tie ir šķēršļi, kuri tev traucē aizbēgt prom no bīstamās vietas. Tas ir pirmkārt. Vārti var kļūt arī par šķērsli, lai tu nokļūtu vajadzīgajā vietā. Tu skrien uz to vietu, kur zini, ka tevi sagaida brīnums no Dieva, bet ceļā uzrodas vārti – šķērslis, kas tev traucē tikt uz to vietu un saņemt savu brīnumu. Tu gribi tur nokļūt, bet vārti ir aizvērti. Tu nevari ne ieiet, ne iziet, durvis ir aizslēgtas. Kas notiek tad, kad mēs lūdzam? Durvis atveras! Šķērslis krīt, pazūd!
Dievs ir atstājis tev spēcīgāko ieroci, kurš ir spējīgs sagraut visus cietokšņus un šķēršļus tavā dzīvē, – tā ir lūgšana. Lūdz! Lūdz vienmēr! Un tu ieraudzīsi pārdabisku Dieva iejaukšanos savā dzīvē.
Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šajā dienā!
Rīt tiksimies!
Mācītājs Rufus Adžiboije
