Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

Labdien, dārgie draugi! Esmu pateicīgs Dievam par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā, lai uzpildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas pieaudzē mūsu ticību.Dieva Vārds aicina mūs vienmēr lūgt un nepagurt!Vairākas dienas pēc kārtas mēs lasījām Lūkas Evaņģēliju. Lūka mums parāda to Jēzus dzīves pusi, kura bija saistīta ar Viņa lūgšanām. Lūka aprakstīja ne tikai to, ka Jēzus pastāvīgi lūdza, bet arī to, kas notika pēc Viņa lūgšanas.
„Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas Ev. 11:13) .
Šajā rakstu vietā Jēzus mums saka, ka Svētais Gars atnāk tad, kad mēs to Dievam lūdzam. Ar to Jēzus gribēja Saviem mācekļiem parādīt, ka Svētais Gars bija uz Viņa, svaidījums un Dieva spēks bija uz Viņa tāpēc, ka Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūgšanā lūdz. Kurš no jums vēlās, lai Svētais Gars vēl vairāk parādītu Sevi jūsu dzīvē? Ja tu to vēlies, tad saki Dievam: „Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum. Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”
„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
Draudzi, kuru ceļ Jēzus, Viņš ceļ ar Savu Vārdu, ar Savu piemēru. Pēc tam, kad Jēzus jau bija mācījis Savus mācekļus, Viņš parādīja piemēru – nomira par viņiem, lai Svētais Gars varētu būt viņos, – tagad Jēzus saka, lai viņi iet un dara visu to, ko Viņš Pats darīja.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. Ev.28:19-20)
Jēzus centās Saviem mācekļiem parādīt, ka bez Svētā Gara viņiem nekas neizdosies tāpēc, ka arī Viņam nekas neizdotos bez Svētā Gara. Tāpēc Jēzus saviem mācekļiem teica, ka
 „… Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu…” (Lūkas Ev.24:49a).
Šeit ir runa par Svēto Garu. Jēzus centās Saviem mācekļiem pateikt, ka tieši tas, ka Svētais Gars bija pār Viņu un svaidīja Viņu darīt to, kas bija jādara, – tikai tāpēc Viņam viss izdevās. Jēzus gribēja pateikt Saviem mācekļiem, ka tikai tad, kad pār viņiem būs tas pats Svētā Gara spēks, kas bija uz Viņa, tikai tad mācekļi varēs izdarīt to, uz ko viņi ir aicināti. Tāpēc Jēzus teica, ka Viņš sūtīs Svēto Garu un lai mācekļi to gaida. Jēzus teica, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, mācekļi būs piepildīti ar spēku no augšienes.Jēzus nekad negaidīja, ka mēs rīkosimies Viņa Vārdā iesākumā par to nelūguši un nepalaiduši Viņu pa priekšu.Lai Dievs mums palīdz pielietot šo patiesību visā, ko mēs darām!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžboije

Līdzīgi raksti

  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.
  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.