Dieva balss – tas ir ticības gara avots

 Labdien! Esmu ļoti priecīgs par to, ka varu vērsties šodien pie katra no jums ar vārdu, kurš iedvesmos un uzmundrinās jūs. Mēs turpinām runāt par priekšrocībām, ko dod Svētā Gara vadība un Dieva vārda dzirdēšana. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.  
„ Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles” Romiešiem 10:17.
 
( Romiešiem 10:17). Bībeles tulkojumā krievu valodā: „Tātad, ticība nāk no klausīšanās, bet klausīšanās no Dieva vārda”.
 Līdz šim mēs jau runājām par to, ka pastāv divi grieķu vārdi, kuri Bībelē tulkoti kā „VĀRDS”. Viens no šiem vārdiem ir „LOGOS”, bet otrs – REMA vai REMATOS. Kā jau mēs runājām, LOGOS – tas ir pierakstītais Dieva vārds, bet REMA – tā ir Dieva balss, kas kādās situācijās vai apstākļos, kuros tu šobrīd atrodies, ir vērsta tieši uz tevi. Citiem vārdiem sakot, REMA – tas ir vārds no Dieva priekš tevis šobrīd tavu pārbaudījumu un dzīves cīniņu vidū. REMA – tas ir tad, kad caur Savu vārdu Dievs runā tieši uz tevi. Rema – tas ir tā, it kā burti un vārdi no Svētajiem Rakstiem lektu tieši tavā sirdī kļūstot par reālu dzīvības avotu, uzmundrinājumu un tavu problēmu atrisinājumu. Lūk, kas ir REMA! Saņemot no Dieva Rema, mēs turpinām dzīvot ar to, ko mēs dzirdam. Dievs turpina runāt uz mums caur Savu vārdu un Svēto Garu. Dieva balss – tas ir ticības gara avots. Pastāv divas ticības dimensijas: –          TICĪBAS VĀRDS 
„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
 –          TICĪBAS GARS 
„Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. – Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam” (2.Korintiešiem 4:13).
 Tā Kunga baušļi – tas nav tas pats, kas Tā Kunga balss. Tā Kunga baušļi – tas ir tas, ar ko LOGOS atšķiras no REMAS. Tā Kunga baušļi – tas ir Logos, turpretī, Dieva balss – tā ir Rema. 
„Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām.” (5.Mozus 28:1).
 Kad tu dzirdi Tā Kunga balsi, – tas stiprina tevi un aizvāc no tavas dzīves jebkādu jucekli un sajukumu. Kad tu dzirdi Tā Kunga balsi, – tas pamodina tevī ticības garu un pārceļ tevi Dieva dimensijā un Viņa frekvencē, kur itin viss pakļaujas tavām pavēlēm. Un tātad, mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt no Dieva. Ticība – tā ir dāvana no Dieva, kura atnāk no atklāsmes vārda klausīšanās. Rīt mēs turpināsim izskatīt jautājumu par tām privilēģijām un labumiem, kuri piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš iemācījies dzirdēt Dieva balsi un sekot Dieva norādījumiem.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.