Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

Es sveicu jūs šai brīnišķīgajā dienā, kuru mums ir radījis Dievs! Neviens un nekas nespēj mūs šķirt no Dieva mīlestības, rūpēm un labvēlības!Šodien es vēlētos dalīties ar dažiem praktiskiem padomiem, kas saistīti ar lūgšanu.1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam2.Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.3.Esi pastāvīgs lūgšanā.Tad, kad tu iesāksi pastāvīgi lūgt, noteikti būs šķēršļi, it īpaši sākumā, kad tu vēl tikai sāksi formēt lūgšanu ieradumu. Bet tev nevajag padoties. Esi pastāvīgs! Tas ir grūti, bet tev tajā vajag uzvarēt.4.Uzraksti sev atgādinājumu par lūgšanu.Tu vari lūgt kādu no saviem draugiem atgādināt tev par nepieciešamību lūgt.Kāda mācītāja sieva plānoja uzrakstīt grāmatu, bet viņai tas nekādi neizdevās. Un šis mācītājs lūdza man, lai es pastāvīgi atgādinātu viņa sievai par nepieciešamību uzrakstīt šo grāmatu. Ikreiz, kad mēs runājām, es noteikti uzdevu viņai jautājumu: „Kā veicas ar grāmatas rakstīšanu?” Un viņa man atbildēja: „Es cenšos kaut ko darīt šai virzienā.” Uz ko es viņai teicu: „Mēs gaidām un visa pasaule gaida šo grāmatu!” Un tas viņai palīdzēja.Lai kāds vai kaut kas atgādina tev par tavu nodomu lūgt.5.Dienas laikā lūdz vairākas reizes.Kad Pāvils runāja par to, lai mēs bez mitēšanās un pastāvīgi lūdzam, viņš vadījās pēc ebreju tautas kultūras. Ebreju tautā bija pieņemts dienas laikā lūgt vairākas reizes. Dienas laikā viņi veica daudz dažādu pateicības lūgšanu Dievam. Tu arī vari to darīt, – lūgt vairākas reizes dienā. Lūgšana palīdz mums būt pateicīgiem Dievam par Viņa labvēlību, par Viņa mīlestību, apsardzību un mieru. Daudzi no mums nepamana to, ko dara Dievs, jo mēs neesam ieaudzinājuši sev paradumu būt pateicīgiem. Kurnēšana, neapmierinātība, dusmas, – tas viss aprij un nomāc pateicības spēku. Piepildi savas lūgšanas ar pateicību Dievam par visu. Kad tu apsēdies, lai ēstu, – pateicies Tam Kungam ne tikai par to, ka tev ir ēdiens, bet arī par to, ka tev ir apetīte. Jūs zināt, ka ir cilvēki, kuriem ir ēdiens, bet nav apetītes. Bet ir tie, kuriem ir apetīte, bet viņiem nav ēdiena. Bet tev ir gan viens, gan otrs.Piepildi savu dienu ar lūgšanām, piepildi savu dzīvi ar pateicību Dievam.Kad kāds tev lūdz aizlūgt, vai arī tu kādam esi apsolījis, ka lūgsi par viņiem, – dari to uzreiz, un lai tev tā kļūst par vienu no iespējām, kā piepildīt savu dienu ar lūgšanu.6.Esi kāda pakļautībā lūgšanās līdz brīdim, kamēr nekļūsi nobriedis. Esi pakļautībā līdz brīdim, kamēr nesajutīsi, ka tev ir izrāviens lūgšanu dzīvē. Ko tas nozīmē, būt pakļautībā? Tas nozīmē, – meklēt atbalstu no malas. Tas var būt cilvēks, ar kuru tu iesākumā pastāvīgi lūgsi. Vai arī tas būs cilvēks, kurš tevi pastāvīgi uzmundrinās.Sāciet pielietot šos principus praksē, un jūs būsiet patīkami pārsteigti par tām pārmaiņām un svētībām, kuras piepildīs jūsu dzīvi.
„Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli. Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.”(Psalms 121:1-3; 7-8).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?