Efektīvas lūgšanas modelis

Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Dieva žēlastība atjaunojusies pār mums šai rītā. Bībelē ir teikts:

 „Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!”(Psalms 150:6).

Šodien es vēlētos parunāt par efektīvas lūgšanas modeli. Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tāpēc ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.

Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās jeb sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tāpēc Dieva Vārds ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.

Bez Dieva Vārda nav iespējams sazināties un sarunāties ar Dievu. Dieva Vārds – tā ir saikne ar debesīm. Ja tevī nav Dieva Vārda, tas nozīmē, ka tev nav saiknes un sakaru ar Dievu.

Tad, kad Jēzus mācīja par lūgšanu, Viņš sacīja:

„Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).

Bez Dieva Vārda tava lūgšana nebūs pareiza.

 

Lūgšana – tas ir otrais sazināšanās jeb sarunas instruments ar Dievu. Lasot un klausoties Dieva Vārdu, mēs lūgšanā vēršamies pie Dieva, izkratot Viņa priekšā savas dvēseles.

Reiz Jēzus lūdza un pie Viņa pienāca mācekļi un lūdza iemācīt viņiem lūgt.

„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin, kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.”(Lūkas 11:1).

Jēzus mācekļi zināja, ka Jēzus arvien lūdza, un viņi zināja, ka Viņa efektīvās kalpošanas noslēpums bija ietverts tajā, ka Viņš sarunājās ar Dievu. Tāpēc viņi gribēja iemācīties lūgt tā, kā to darīja Jēzus.

 

Jēzus atbildēja uz mācekļu lūgumu:

Tad Viņš tiem sacīja: “Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība. Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā. “(Lūkas 11: 2-4).

 

Tas ir tas lūgšanas modelis, kuru Jēzus parādīja saviem mācekļiem. Mēs zinam, ka Jēzus ļoti daudz lūdza, bet maz ir aprakstīts tas, par ko Viņš lūdza. Personīgi es zinu divas rakstu vietas, kurās ir teikts, par ko Viņš lūdza. Pirms sišanas krustā Jēzus lūdza:

 

“Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).

 

Bez šīs rakstu vietas, Jāņa Evaņģēlija 17 nodaļā ir pierakstīta Jēzus lūgšana par mācekļiem.

“Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi. Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību. Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis. Un tagad apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija. Es Tavu Vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko Tu Man no pasaules esi devis. Tavi tie bija, un Man Tu viņus devi, un Tavus vārdus tie ir turējuši. Tagad viņi ir atzinuši, ka viss, ko Tu Man esi devis, ir no Tevis; jo tos vārdus, ko Tu Man devi, Es esmu devis viņiem, un viņi tos uzņēmuši un patiesi atzinuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un ticējuši, ka Tu Mani esi sūtījis. Es lūdzu par viņiem; Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi. Un viss, kas ir Mans, tas ir Tavs, un, kas ir Tavs, ir Mans, un Es esmu apskaidrots viņos. Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis. Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs.”(Jāņa 17:1-11).

 

Visās citās rakstu vietās ir teikts tikai tas, ka Jēzus lūdza, un Viņš lūdza daudz un bieži.

Jēzus atstāja mācekļiem lūgšanas modeli, kuram sekoja Viņš pats. Tieši tāpat tas ir modelis arī mums, kurš palīdzēs mums būt efektīviem lūgšanā, palīdzēs mums zināt to, par ko vajag lūgt.

 

Rīt parunāsim par to, no kādiem elementiem sastāv efektīva lūgšana.

Lai Dievs jūs bagātīgi svēti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas...

  • Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības.

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi...

  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs...

  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa...

  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un...