Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks II

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Es priecājos par iespēju turpināt sarunu par bruņojumu pēdējo laiku kaujā.Turpināsim runāt par mīlestību kā spēku pēdējo laiku kaujā. Mīlestība pārvērš cilvēku uzvarētājā. Nav nekā tāda, ko mīlestība nespētu uzvarēt vai pārvarēt. Mīlestība ir spējīga tevi uzlādēt ar prieku un spēku, mieru un rāmumu. Mīlestība – tas ir tas, kas palīdz darboties tavai ticībai. Mīlestība palīdz tavai lūgšanai būt efektīvai. Mīlestība dara tā, lai tava gaisma mirdz tik spoži, ka tumsa nespēj to aprīt.Šodien vēlos parādīt jums to, ka tieši ļaunuma un nelikumību klātbūtne ir tas, kas iedarbina tavu mīlestību. 
„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.”(Mateja 24:12).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „……pieaug nelikumības…….. Tad, kad netaisnība un nelikumības iet vairumā, tava mīlestība vai nu kļūst spēcīgāka, vai arī atdziest. Tieši nelikumības aktivizē vai iedarbina tavu mīlestību. Ja tu neiemācīsies staigāt mīlestībā, tad brīdī, kad uzbruks ļaunums un netaisnība, tu atdzisīsi un kļūsi par nepiedošanas un rūgtuma vergu, un tas nozīmē, ka tu nevarēsi staigāt uzvarā, kuru Dievs tev ir sagatavojis.Bībelē ir teikts, ka pēdējās dienās nelikumības ies vairumā, tātad tās mūs noteikti sagaidīs – darbā, uz ielas, mājās, transportā, it visur. Bet ar mīlestību, nefokusējot savu uzmanību uz ļaunumu, bet uz Dievu un Viņa vārdu, tu vari pārvarēt visu. Tu vari turpināt iet kopā ar Dievu, jo tad viss šis ļaunums nespēs tevi ietekmēt un tevi apstādināt. Sātans vēlas, lai tava sirds ir piepildīta ar aizvainojumu, rūgtumu, nepiedošanu un vēlmi atriebties par sevi, – lai caur to visu nonāvētu tevī Dieva uguni un greizsirdību pēc Dieva. Tāpēc tik svarīgi ir, lai mēs nepieļaujam netaisnībai uzvarēt mūs. Mums jāattīsta sevī mīlestība un jāizkopj staigāšana mīlestībā. Lai pēdējo laiku ļaunums un netaisnība tikai nostiprina jūs mīlestībā. Tāpēc baro mīlestību sevī, vingrinies mīlestībā, centies skatīties uz cilvēkiem ar mīlestības acīm, uzklausīt cilvēkus ar mīlestību, centies domāt un runāt par cilvēkiem ar mīlestību, centies sarunāties ar cilvēkiem ar mīlestību.Bībelē ir teikts:
„Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”(1.Korintiešiem 13:13).
 Mīlestība ir lielākā no tām, jo tieši mīlestība ir spējīga apvienot ticību un cerību. Cerība ir ticības pamats. Ticība, savukārt, darbojas tikai mīlestībā. Tas nozīmē, ka bez mīlestības nefunkcionēs ne ticība, ne cerība.Dārgie draugi, atļausim šim vārdam ieplūst un iesakņoties mūsu sirdīs, un tad mēs netiksim tās netaisnības un cietsirdības uzveikti, ar kuru mēs jau esam sastapušies un sastapsimies šajās pēdējās dienās. Fokusēsim savu uzmanību uz Dievu un uzticēšanos Viņam. Uztici Dievam visus savus aizvainojumus un savus pāridarītājus, svētī savus ienaidniekus un dari tiem labu, neatriebies par sevi, – tieši tajā ir apslēpta tava uzvara. Un neaizmirsti, ka tieši mīlestība pārvērš tevi uzvarētājā. Esiet svētīti!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.