Pestīšanas cerība II

Lai vairojas miers un labvēlība jums šai dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnumaino iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un iedvesmot ar to kaut dažus no jums.Vakar mēs sākām runāt par pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujās.Mēs noskaidrojām, ka bībeliskā cerība, tas nozīmē – gaidīt kaut ko nākotnē, un dotajā brīdī tas pamudina tevi dzīvot saskaņā ar pareizajām prioritātēm.Mēs izskatījām piemēru par Ābrahāmu, kurš apsolītajā zemē mita kā svešinieks, jo viņš bija bruņojies ar cerību ieraudzīt nākamo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.” (Ebrejiem 11:9-10).
Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tāpēc ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.Lūk, ko Bībele saka par visiem tiem ticības varoņiem, par kuriem mēs lasām Vēstulē Ebrejiem:
 „Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13).
Vai tu pamanīji, ka viņi visi mira ticībā, un ne bailēs, šaubās vai neticībā? Vai tu pamanīji, ka viņi, neskatoties uz to, ka vēl nebija saņēmuši apsolījumu, dotajā brīdī priecājās? Tas viss kļuva iespējams tāpēc, ka viņi no tālienes kaut ko redzēja, – to, ko viņi gaidīja un uz ko tiecās. Viņiem bija cerība par glābšanu Jēzū Kristū.Bībeliskā pestīšanas cerība vienmēr ir saistīta ar Jēzu Kristu un tā brīža gaidīšanu, kad mēs savienosimies ar Viņu. Tamlīdzīga gaidīšana atstāj ietekmi uz to, kā mēs dzīvojam, kā arī uz to, kādas ir mūsu prioritātes.Ja tu esi daļa no tiem nepastāvīgajiem, neizlēmīgajiem un divkosīgajiem cilvēkiem, kuri ir nepastāvīgi visos savos darbos; ja tu atrodies to cilvēku kompānijā, kuri vienu dienu staigā kopā ar Dievu, bet nākamajā dienā jau seko šīs pasaules valdnieka piedāvājumiem, tad ATSKURBSTI! Tu staigā pa bezdibeņa malu un vari jebkurā mirklī nokrist.Ja tu patiesi esi izbaudījis draudzību ar Jēzu, tad ir neiespējami, ka tu meklētu pasaulē to, ko var dot tikai Jēzus. Pasaule mums atgādina par mirāžu, par viltus sapni un ilūziju; pasaule tev piedāvā daudz, bet galu galā nozog no tevis vairāk, nekā tu no tās esi saņēmis. Atver savas acis un nemaini mūžības zeltu pret šīs pasaules lētajiem viltojumiem. Lai pasaule nevarētu tevi piemānīt, cieni tās svētības, kuras tev ir devis Dievs.Vai tu jūties neapmierināts, iztukšots, zaudējis pašpaļāvību, noskumis un nelaimīgs pat ar to, ka tu esi daļa no Dieva ģimenes? Vai tu meklē piepildījumu tam, kas tev trūkst, šajā pasaulē, nevis Dievā? Ja tas tā ir, tad tu esi apmaldījies un peldi un meklē tur, kur šo piepildījumu atrast vienkārši nav iespējams. Ja tu patiesi vēlies baudīt Dieva glābšanu šajās pēdējās dienās, tad tev ir dziļi jāienirst vietā, kur apslēpti paši lieliskākie un vērtīgākie dārgumi. Šie dārgumi ir nesalīdzināmi vērtīgāki par visu to, ko piedāvā tev šī pasaule.Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, ko nozīmē būt par piemājotājiem un svešiniekiem uz šīs zemes, kā arī par to, kāpēc visi ticības varoņi sevi sauca par tādiem.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šai dienā!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.
  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.