Satver mūžīgo dzīvību! II

Lai vairojas miers un labvēlība jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam satvert mūžīgo dzīvību. Vakar mēs lasījām, ko šai sakarā sacīja apustulis Pāvils:
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā). 1.Vēstulē Korintiešiem 13:12 Pāvils saka:
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
 Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, ka šobrīd mums ir daļēja Dieva atziņa, bet, ja mēs satversim mūžīgo dzīvību un aiziesim līdz galam, tad, – mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā) un pilnīga mūžīgās dzīvības balva. 
„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1.Jāņa 3:2).
Šī Rakstu vieta mums saka, ka tagad mēs esam – Dieva bērni, un tas ir mūžīgās dzīvības sākums. Tad, kad mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs kļuvām par Dieva bērniem, bet tas vēl nav viss. Tas ir mūsu ceļa, mūsu darbības lauka sākums. Mums ir jānoiet šis ceļš līdz galam, un tad mēs Viņu ieraudzīsim Tādu, kāds Viņš ir. Un tad atklāsies Dieva slavas pilnība, kas apslēpta mūsos. Satvert mūžīgo dzīvību – tas nozīmē būt pārliecinātam par to, ka tu aiziesi līdz finiša līnijai. Nepietiek tikai ar grēku nožēlu un ar to, ka atzīstam Jēzu par savu Kungu, nepietiek ar to, ka uzsākam Dieva atziņas (iepazīšanas) ceļu, – šajā ceļā ir svarīgi aiziet līdz galam. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības Iesācējs un Piepildītājs. Jēzus uzsāka Savu ceļu un pabeidza to. Dievs mūs aicina atbalstīt Jēzu tajā. Vēstulē Ebrejiem 12:1-2 ir teikts:
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”
Mēs redzam, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, uzsāka un pabeidza Savu darbu, – un tagad Viņš sēd pie Dieva labās rokas. Tas ir tieši tas, ko Dievs gaida no mums katra – lai mēs ne tikai uzsākam savas staigāšanas ceļu Dievā, bet arī aizejam līdz galam. Lai tas notiktu, mums ir jāatmet viss tas, kas mums traucē. Un tāpēc, lai mēs varētu pabeigt savu darbu un satvert mūžīgo dzīvību – mēs ar pacietību virzāmies uz priekšu un cīnāmies ticības cīņu.Ir svarīgi nemānīt sevi, kā arī nepieļaut to, ka citi mūs piemāna. Tāpēc katru dienu ir jābūt pārliecinātam par to, ka tu ej pa šo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.Dārgie draugi, šodien ir tik daudz lietu, kas var novērst mūsu uzmanību, tāpēc mums ir jābūt fokusētiem uz galveno mērķi, finiša līniju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai nokļūtu līdz finišam.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.