Satver mūžīgo dzīvību! II

Lai vairojas miers un labvēlība jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam satvert mūžīgo dzīvību. Vakar mēs lasījām, ko šai sakarā sacīja apustulis Pāvils:
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā). 1.Vēstulē Korintiešiem 13:12 Pāvils saka:
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
 Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, ka šobrīd mums ir daļēja Dieva atziņa, bet, ja mēs satversim mūžīgo dzīvību un aiziesim līdz galam, tad, – mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā) un pilnīga mūžīgās dzīvības balva. 
„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1.Jāņa 3:2).
Šī Rakstu vieta mums saka, ka tagad mēs esam – Dieva bērni, un tas ir mūžīgās dzīvības sākums. Tad, kad mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs kļuvām par Dieva bērniem, bet tas vēl nav viss. Tas ir mūsu ceļa, mūsu darbības lauka sākums. Mums ir jānoiet šis ceļš līdz galam, un tad mēs Viņu ieraudzīsim Tādu, kāds Viņš ir. Un tad atklāsies Dieva slavas pilnība, kas apslēpta mūsos. Satvert mūžīgo dzīvību – tas nozīmē būt pārliecinātam par to, ka tu aiziesi līdz finiša līnijai. Nepietiek tikai ar grēku nožēlu un ar to, ka atzīstam Jēzu par savu Kungu, nepietiek ar to, ka uzsākam Dieva atziņas (iepazīšanas) ceļu, – šajā ceļā ir svarīgi aiziet līdz galam. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības Iesācējs un Piepildītājs. Jēzus uzsāka Savu ceļu un pabeidza to. Dievs mūs aicina atbalstīt Jēzu tajā. Vēstulē Ebrejiem 12:1-2 ir teikts:
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”
Mēs redzam, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, uzsāka un pabeidza Savu darbu, – un tagad Viņš sēd pie Dieva labās rokas. Tas ir tieši tas, ko Dievs gaida no mums katra – lai mēs ne tikai uzsākam savas staigāšanas ceļu Dievā, bet arī aizejam līdz galam. Lai tas notiktu, mums ir jāatmet viss tas, kas mums traucē. Un tāpēc, lai mēs varētu pabeigt savu darbu un satvert mūžīgo dzīvību – mēs ar pacietību virzāmies uz priekšu un cīnāmies ticības cīņu.Ir svarīgi nemānīt sevi, kā arī nepieļaut to, ka citi mūs piemāna. Tāpēc katru dienu ir jābūt pārliecinātam par to, ka tu ej pa šo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.Dārgie draugi, šodien ir tik daudz lietu, kas var novērst mūsu uzmanību, tāpēc mums ir jābūt fokusētiem uz galveno mērķi, finiša līniju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai nokļūtu līdz finišam.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas bija Dieva žēlastības un labvēlības izpausmes attiecībā pret Israēla tautu

    Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa. „Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).
  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.
  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.