Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs atklāj Savu derību un Savus noslēpumus noteiktai cilvēku kategorijai, kuru vidū vari būt arī tu.Pirmkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus dievbijīgiem ļaudīm, kuri mīl Dievu.Otrkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē. 
“Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).
 Teicienam „stāvēt sardzē” ir vairākas nozīmes, un konkrēti:
  • novērot,
  • gaidīt,
  • uzmanīgi skatīties,
  • sargāt,
  • būt modram.
Visas šīs nozīmes apraksta noteiktas cilvēka darbības. Habakuks runā par to, ka viņš stāvēja sardzē, jo gribēja dzirdēt no Dieva. Kā izzināt Dieva gribu, ja nedzirdam Dievu? Vai jūs gribat ko dzirdēt no Dieva? Tad jums ir jānostājas sardzē.Sardze – tas ir paaugstinājums, no kura ir viegli novērot ne tikai to, kas notiek sev līdzās, bet arī to, kas notiek tālumā. 
„Jo tā Tas Kungs man teica: “Ej, noliec sargu! Lai viņš ziņo, ko viņš redz! Un, kad viņš redz ratus un jātniekus, ēzeļu un kamieļu rindas, tad lai viņš uzmanīgi vēro!” Un viņš sauca lauvas balsī: “Kungs, es stāvu sarga vietā cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!” Redzi, ….”(Jesajas 21:6-9).
 Garīgā nozīmē „stāvēt savā sardzē” nozīmē radīt atmosfēru, kurā nav nekādu traucēkļu, lai dzirdētu Dieva balsi.Klasisks tā piemērs ir Apustulis Jānis. 
„Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, Valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ. Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi kā bazūni saucam: Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais”.(Atklāsmes grāmata 1:9-10).
 
„Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: “Uzkāp šurp, un es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!”(Atklāsmes grāmata 4:1).
 Jānis sacīja, ka viņš bija aizrauts garā svētdienas dienā un tāpēc dzirdēja Tā Kunga balsi.Stāties savā sardzē – tas nozīmē atrasties tādā garīgajā stāvoklī, kurā mēs esam spējīgi dzirdēt Dieva balsi savā garā. Tad, kad jūs iemācīsieties atrasties garā, kā Jānis, jūs sāksiet skaidrāk dzirdēt Tēva balsi.Slava un pielūgsme – tas ir viens no veidiem, kas palīdz mums tajā.Tālāk, Jānis runā par to, ka balss aicināja viņu celties augstāk, lai ieraudzītu to, kas attiecas uz nākotni. No tā izriet secinājums, ka līdz tam brīdim, kamēr mēs nepacelsimies augstāk par šīs pasaules troksni un nestāsimies savā sardzē, – mēs nevarēsim iepazīt Tēva sirdi un gribu.Celties augstāk – tas nozīmē doties projām no visām tām lietām, kas neļauj mums atgūt garīgo redzi. Atdalīšanās no šīs pasaules un vienatne ar Dievu ir nepieciešama tam, lai iegūtu svaigas ziņas no debesīm vai instrukciju un vadību no Dieva un Viņa vārda.Lai iegūtu Tempļa paraugu, Mozum bija nepieciešams fiziski uzkāpt vai pacelties kalnā. Jums nav nepieciešams to darīt – kāpt fiziskā kalnā. Tas, kas jums ir jādara, – jāatdala sevi Dievam esot vienatnē, vietā, kurā jūs varēsiet radīt savam garam atbilstošu atmosfēru. Tādā veidā, jūsu gars būs spējīgs atrasties sadraudzībā ar Dievu un saņemt no Viņa norādījumus. Jūs varat to darīt, atrodoties savā istabā vai mājā, kur jums ir klusa vieta un laiks, lai parunātos ar Dievu, vieta, kurā jūs neviens netraucēs.Habakuks stājās sardzē un sadzirdēja to, ko saka Tas Kungs. Jānis bija aizrauts garā un pacēlās augstāk, un viņam tika dota atklāsme no Dieva.Ja jūs šodien stāsieties savā sardzē Dieva priekšā un gaidīsiet to, ko jums sacīs Tas Kungs, – tas notiks arī ar jums.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses

    Dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ:Pirmkārt, smagas vai grūtas situācijas pieprasa gudrību, pacietību, un dažkārt pat lielu pacietību, un tālab, saņemot iepriekš svarīgu informāciju, mēs varēsim sagatavot savu sirdi.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.