Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet, lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.
„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.” (Mateja 3:1-3).
„Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.” (Jāņa 1:6-7).
Šajās Rakstu vietās runa iet par Jāņa Kristītāja kalpošanu, – viņš bija pirms Mesijas atnākšanas. Līdz tam, kad Dieva Dēls parādījās miesā, Dievs sūtīja Jāni Kristītāju, lai tas sagatavotu ceļu Viņa priekšā. Jēzus neatnāktu līdz tam brīdim, kamēr Jānis piepildītu savu kalpošanu. Daudzas lietas un notikumi, kurus Dievs vēlētos izdarīt uz zemes, kavējas tāpēc, ka Viņa tauta vēl caur savu kalpošanu nav sagatavojusi Dievam ceļu. Jānim vajadzēja sagatavot tautu tam, lai viņi spētu saprast un pieņemt Jēzu. Jānim Kristītājam vajadzēja tautai norādīt uz Mesijas atnākšanu, uz to, ar ko Jēzus, atnākot uz zemi, nodarbosies.Mateja Evaņģēlijā ir aprakstīts, kā Jānis piepildīja viņam uzticēto misiju.
„Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja 3:4-10).
Jānis Kristītājs sludināja cilvēkiem par atgriešanos no grēkiem, viņš aicināja viņus nest cienīgus grēku nožēlas augļus. Jānis runāja par Kristus atnākšanu, Kurš ne tikai kristīs ar ūdeni, bet arī ar Svēto Garu.
„Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” (Mateja 3:11-12).
Jānis iemantoja mācekļus Jēzum.
„Un es esmu redzējis un liecinājis, ka Viņš ir Dieva Dēls.” Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!” Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum. ….. Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši.” (Jāņa 1:34-37, 40).
Andrejs – Pētera brālis – bija viens no pirmajiem, kurš, pateicoties Jāņa Kristītāja liecībai, kļuva par Jēzus mācekli.Tātad, pateicoties tam, ka Jānis atnāca sagatavot ceļu Tam Kungam, Jēzus varēja atnākt un realizēt Dieva plānu visas cilvēces glābšanai.Analogā veidā, mēs sagatavojam ceļu Tam Kungam tad, kad mēs kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē.Mateja Evaņģēlija 24:12 ir pierakstīti pēdējie Jēzus vārdi, kurus Viņš sacīja mācekļiem:
„Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.”
Jēzus ļoti skaidri runā par to, kā mēs varam sagatavot ceļu Viņa otrajai atnākšanai, un konkrēti: mums ir jāizmanto visi iespējamie paņēmieni tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē. Tikai pēc tam atnāks Jēzus. Zināt ko, – sagatavosim Tam Kungam ceļu! Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš!Tas Kungs lai jūs svētī!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.

  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.

  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.