Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

Labdien, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļaunā šai dienā!Vakar mēs runājām par to, ka nevēlēšanās lūgt, ir pazīme garīgai saslimšanai, kā arī – tas ir grēks.Ja es to izprotu, es nožēlošu šo grēku un lūgšu. Nožēlot grēku – tas nozīmē vērsties pretējā virzienā, tas nozīmē mainīties. Dzīve bez lūgšanas ir ceļš uz nekurieni. Un es nevēlos iet pa šo ceļu.Pēc grēku nožēlas es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs un vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos un sataisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
„……Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos..”(Romiešiem 2:4).
Dievs nekad nenovēršas no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš kaut ko ir izdarījis nepareizi. Taču Dievs gaida, ka Viņa labvēlība vedīs mūs pie grēku nožēlas, nevis pie tā, ka mēs turpināsim grēkot. Atcerieties Simsonu. Viņš tikko bija sagrēkojis, bet tik un tā Svētais Gars nonāca pār viņu, un viņš spēja pacelt pilsētas vārtus un nest tos. Visi apbrīnoja Simsonu. Spēkavīrs! Bet no kurienes viņam bija šis spēks? No Dieva. Vai tai mirklī, kad Simsons grēkoja, Dievs bija akls? Vai tad Dievs neredzēja to, ko Simsons darīja? Vai tas nemaz nebija grēks? Dievs redz un zina visu! Dievs parādīja savu labvēlību tāpēc, lai Simsons nožēlotu savu grēku. Bet mēs redzam, ka Simsons nenožēloja grēku. Un kas tad notika ar Simsonu? Viņš kļuva akls. Simsons nesaprata, ka Dieva labvēlībai ir jāved pie grēku nožēlas, bet ne pie grēka. Tas nav normāli, ja mūsu dzīve norit bez piepūles, ja mēs nedzīvojam efektīvu lūgšanu dzīvi un domājam, ka tas nav nekas briesmīgs. Dieva labvēlība pārklāj mūs, un paldies Dievam par to. Bet Dieva labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Nožēlosim grēku ik brīdi, kad jūtam, ka mēs ignorējam vai noniecinām lūgšanu. Lūdzot Dievu, lūdz Viņam, lai Viņš dod tev vēlēšanos lūgt, un Dievs tev palīdzēs tajā. Saki Dievam: „Dievs, dod man vēlēšanos lūgt! Atmodini manu sirdi! Tu man esi vajadzīgs! Es vēlos dzīvot kvalitatīvu kristīgu dzīvi!”Kvalitatīva kristīga dzīve – tā ir dzīve, kurā ir pastāvīgas cilvēka un Dieva savstarpējās attiecības.Apustulis Pāvils dod mums labu padomu:
„Lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visu šo dienu!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.