Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi!

Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka, lai mūsu ģimenēs, draudzēs un pilsētās atnāktu Dieva kustība, mums jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes. Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū. Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu! Tad, kad Jēzum bija vajadzīga ēzeļa māte, uz kuras Viņam bija jāiejāj Jeruzālemē, Viņš zināja, kur vajag iet, un kur atrodas ēzeļa māte. Jēzus zināja, kas bija jāizdara, lai šo ēzeļa māti atvestu pie Viņa. * Jēzus zināja, ko teiks ēzeļa mātes saimnieks, un Viņš zināja, ko mācekļiem vajag atbildēt. Dievs zina visu, kas nepieciešams tam, lai atnāktu kustība. * No mums tiek prasīta tikai sadraudzība(kontakts) ar Viņu, lai sadzirdētu Viņa balsi un saņemtu no Viņa instrukcijas, un pēc tam – sekotu šai balsij un instrukcijām. Ja mēs saprotam, ka Dievs visu zina, tad mums jāiemācās klausīties Tajā, Kurš visu zina, un izpildīt Dieva vārdu! * Lai mēs varētu kļūt par paklausīgiem mācekļiem, mums jāklausās Viņa vārds, Viņa balss, kura vēršas pie mums personīgi. Cilvēki bieži vien attaisnojas, sakot, ka viņi vēl nav dzirdējuši to, ko Dievs viņiem saka darīt, lai gan sēd draudzē jau gadiem. Pats briesmīgākais ir tas, ka šie cilvēki tā arī nesaklausīs, ja viņu Bībele visas dienas un visas nedēļas būs aizvērta. Ikreiz, kad mēs atveram Bībeli, Dievs runā uz mums caur vārdu ar Svēto Garu. * Sadarbībai ar Dievu, mums vajag attīstīt savstarpējā kontakta iemaņas ar Dievu. Mēs pamostamies no rīta, un, kā paklausīgi mācekļi, mēs gribam zināt, ko Dievs vēlas, lai mēs šai dienā darītu. Varbūt Dievs vēlas, lai mēs šodien kādam piezvanām, vai arī palūdzam par kādu, vai arī kādam liecinām par Kristu, vai uzrakstām kādam vēstuli, bet varbūt mums šodien vajag aiziet pie kāda ciemos, lai uzmundrinātu un parunātos. Dievs zina visu – kur ir vajadzības, un kur ir resursi šo vajadzību piepildīšanai. Dievam ir vajadzīgi paklausīgi mācekļi, kuri ies un atraisīs visu to, kas ir sasiets, kuri virzīsies un ieguldīs sevi Dieva Valstības celtniecībā šeit uz zemes. Kurš no mums ir gatavs kļūt par šo instrumentu? * Draudzē ir kalpošanas, un viss, kas mums šodien ir, – tas ir pateicoties tam, ka daži cilvēki ir veltījuši savas spējas un talantus, savu laiku un enerģiju, savas finanses tam, lai mēs ar to kalpotu Dievam un cilvēkiem. * Daudzi cilvēki draudzē vēl ir sasaistīti, un viņus vajag atraisīt. Ir ļoti daudz lietu, kas var mūs sasaistīt, tādas, kā grēks, lepnība, egoisms, bailes, pārliecības trūkums, dažādas problēmas savstarpējās attiecībās. Bet Jēzus atnāca, lai mūs atbrīvotu. * Esi paklausīgs tajā, lai ietu, un esi brīvs. Kad Dievs tev saka, lai tu piedod, – tu piedod. Kad Dievs saka, lai tu ej, – tu ej. Tik vienkārši! Nebaidies, esi brīvs! * Jebkurš baiļu veids – tā ir sacelšanās. Mēs to redzam piemērā ar Israēla tautu. Tad, kad Israēla tauta izgāja no Ēģiptes, viņi ieraudzīja gigantus un nobijās. Kad Bībelē tiek aprakstīti šie notikumi, tur ir teikts, ka ļaudis neiegāja apsolītajā zemē savas neticības un nepaklausības dēļ.
„Kad nu dažiem atliek tanī ieiet, bet nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam vispirms evaņģēlijs pasludināts,”(Ebrejiem 4:6).
Šeit mēs redzam, ka bailes tiek salīdzinātas ar nepaklausību. No kā tu baidies? Ja Dievs ir apsolījis iet kopā ar tevi, tad kālab tev no kāda vai kaut kā ir jābaidās? Pat ja tev kaut kas neizdodas ar pirmo reizi, – nekas briesmīgs, – desmitajā reizē noteikti izdosies. Palūkojieties uz bērnu, kad viņš mācās staigāt. Vai tad pēc tam, kad viņš ir nokritis vienreiz, viņš vairs neceļas, bet guļ bezdarbībā un vienkārši skatās uz to, kā citi staigā? Nē! Bērns krīt, ceļas, atkal krīt un no jauna ceļas. Tā turpinās līdz brīdim, kamēr viņš iemācīsies staigāt un skraidīt. Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība — tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to, ko pats nevēlies priekš sevis darīt. Nevajag sēdēt, pasīvi saliekot rokas, cerībā, ka Dievs uzliks maizi uz tava galda.Pierādījums tam, ka tev ir ticība Dievam, parādās tad, kad tu pildi tās instrukcijas, kuras jau zini. Tieši tajā ir visa jēga lūgšanām un Bībeles lasīšanai, — lai iepazītu Viņa gribu un izprastu Viņa domas, saprastu, ko Dievs vēlas un pielietot to visās savās dzīves situācijās.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!