Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

Svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dieva Vārds atklātos jums īpašā veidā un bagātinātu jūsu dzīvi.

Vakar mēs runājām par Dieva pravietojumiem, kuru piepildīšanās nav atkarīga tikai no Dieva, bet arī no mums. Neviens pravietojums nepiepildīsies tikmēr, kamēr netiks izpildīti zināmi noteikumi, kamēr netiks atbrīvoti cilvēciskie resursi.

Ir pasludināts daudz pravietojumu, kuros Dievs runāja personīgi uz tevi, draudzi, un šie pravietojumi gaida savu piepildīšanos. Varbūt tava tagadne izskatās drūma, varbūt šodien tu esi slims vai pavisam savārdzis. Bet, Dievs skatās uz tevi un tavu nākotni pavisam savādāk, Viņš tev saka: „Tev būs brīnišķīga nākotne! Tu esi vesels! Tu esi – varens un stiprs vīrs!”Tad, kad Dievs vēršas pie mums, Viņš vienmēr mūs sauc par „stipru vīru”, lai arī mums liekas, ka, attiecībā uz mums, tie ir glaimi, jo realitāte izskatās pavisam savādāk. Varbūt šodien tu esi slims, bet Dievs tev saka, ka tu esi vesels, un tu skaties visapkārt un domā: „Uz ko tas attiecas? Tas nevar būt teikts par mani.”

Dažkārt Dievs mēdz būt humorists! Kad Gideons baidījās un bija panikā, un pat noslēpās no cilvēkiem, Tā Kunga Eņģelis atnāca pie viņa un nosauca viņu par stipru vīru. Izdzirdot to, Gideons nodomāja, ka runa iet par kādu citu, bet tikai ne par viņu.

Tad Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzerietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna spiedē, lai tos paslēptu no Midiāna. Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!” Bet Gideons viņam sacīja: “Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. – Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā.” Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!”(Soģu 6:11-14).

Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.

Tad, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē, „visa pilsēta sakustējās”, – tas ir piemērs Jēzus sadarbībai ar Dievu. Mēs taču vēlamies, lai visās mūsu pilsētās sāktos kustība, – Svētā Gara kustība. Mēs taču gribam, lai Dieva darbība būtu acīmredzama, lai žurnālisti ik dienas rakstītu par to, ka šeit kaut kas notiek. Dievs to teica, un šī kustība sāksies. Dievs to vēlas. Vai tu to vēlies?Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.Dievs vēlas atklāt(parādīt) Sevi tavā un manā dzīvē. Dievs vēlas, lai atmoda ienāktu mūsu ģimenēs, mūsu draudzēs, mūsu pilsētās. Lai tas notiktu, Dievam ir vajadzīgi palīgi, kuri gatavi iet turp, kurp Viņš tos sūtīs, darīt to, ko Viņš tiem teiks. Pieņem lēmumu kļūt par Viņa līdzstrādnieku.

Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība

    Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt.Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek.
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.