Sveicu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man atkal ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Dievs Jozua sacīja:
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
Šodien mēs turpināsim izskatīt līdzcietības jautājumu. Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais bauslis – „Mīli Dievu!” 2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem. Daudzi domā, ka viņi vēl nav gatavi tam, lai veiktu kādus soļus kalpošanā. Taču, ja mums ir līdzcietība, mēs iesim un kalposim cilvēkiem tādi, kādi mēs esam. Un mēs glābsim cilvēkus. Tad, kad mēs studējam Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš dzīvoja pēc citiem likumiem – pēc līdzcietības likumiem. Bieži vien mēdz būt tā, ka tas, ko mēs zinām, sāk traucēt darīt to, kam Dievs mūs ir aicinājis. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, pieskaras tev, ieliek tavā sirdī mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Tu vari izskatīties muļķīgi cilvēku priekšā, bet, ja tas glābj cilvēkus, tad tas ir pareizi un labi Dieva priekšā. Mums jāstrādā pie sevis, mums ir jābūt Dieva gudrībai, mums ir jāiegūst iemaņas, zināšanas, kas mums būs nepieciešamas tam, lai iemantotu(glābtu) cilvēkus Dievam. Bet, kamēr mēs ejam uz to un pieaugam tajā, šo iemaņu trūkums nedrīkst apturēt vai traucēt mums kalpot cilvēkiem. Viens no virzieniem, kuru Dievs vēlas šai gadā realizēt caur mums kā Draudzi, tas ir – izveidot(celt) attiecības ar cilvēkiem, kuri ir mums līdzās sabiedrībā. Tu nevari palīdzēt cilvēkiem nākt pie Dieva, ja tev ar viņiem nav nodibinātas attiecības. Ja mēs dzīvojam četrās draudzes sienās, tad nav svarīgi, cik mēs lūdzam, gavējam vai slavējam Dievu, – cilvēki netiks glābti. Katram no mums, lai palīdzētu citiem cilvēkiem nākt pie Dieva, ir jāizmanto viss tas, kas viņam dotajā brīdī ir. „Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.”(Mateja 9:35-38; 10:1).
Jēzus staigāja un ievēroja cilvēkus. Viņš mācīja, sludināja un dziedināja ļaudis, jo Savā sirdī juta līdzcietību pret šiem cilvēkiem. Mācīsimies to no Jēzus! Jēzus dzīve sīki ir aprakstīta Rakstos, – ar nolūku, lai mēs iemācītos sekot Viņam. Sekojot Jēzus piemēram, mēs kļūstam pilnīgāki it visā. Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije