Kāds ir pats augstākais bauslis?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man atkal ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Dievs Jozua sacīja:  
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
  Šodien mēs turpināsim izskatīt līdzcietības jautājumu. Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais bauslis – „Mīli Dievu!” 2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem. Daudzi domā, ka viņi vēl nav gatavi tam, lai veiktu kādus soļus kalpošanā. Taču, ja mums ir līdzcietība, mēs iesim un kalposim cilvēkiem tādi, kādi mēs esam. Un mēs glābsim cilvēkus. Tad, kad mēs studējam Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš dzīvoja pēc citiem likumiem – pēc līdzcietības likumiem. Bieži vien mēdz būt tā, ka tas, ko mēs zinām, sāk traucēt darīt to, kam Dievs mūs ir aicinājis. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, pieskaras tev, ieliek tavā sirdī mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Tu vari izskatīties muļķīgi cilvēku priekšā, bet, ja tas glābj cilvēkus, tad tas ir pareizi un labi Dieva priekšā. Mums jāstrādā pie sevis, mums ir jābūt Dieva gudrībai, mums ir jāiegūst iemaņas, zināšanas, kas mums būs nepieciešamas tam, lai iemantotu(glābtu) cilvēkus Dievam. Bet, kamēr mēs ejam uz to un pieaugam tajā, šo iemaņu trūkums nedrīkst apturēt vai traucēt mums kalpot cilvēkiem. Viens no virzieniem, kuru Dievs vēlas šai gadā realizēt caur mums kā Draudzi, tas ir – izveidot(celt) attiecības ar cilvēkiem, kuri ir mums līdzās sabiedrībā. Tu nevari palīdzēt cilvēkiem nākt pie Dieva, ja tev ar viņiem nav nodibinātas attiecības. Ja mēs dzīvojam četrās draudzes sienās, tad nav svarīgi, cik mēs lūdzam, gavējam vai slavējam Dievu, – cilvēki netiks glābti. Katram no mums, lai palīdzētu citiem cilvēkiem nākt pie Dieva, ir jāizmanto viss tas, kas viņam dotajā brīdī ir.    
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.”(Mateja 9:35-38; 10:1).
  Jēzus staigāja un ievēroja cilvēkus. Viņš mācīja, sludināja un dziedināja ļaudis, jo Savā sirdī juta līdzcietību pret šiem cilvēkiem. Mācīsimies to no Jēzus! Jēzus dzīve sīki ir aprakstīta Rakstos, – ar nolūku, lai mēs iemācītos sekot Viņam. Sekojot Jēzus piemēram, mēs kļūstam pilnīgāki it visā. Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

    Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.