Kas ir līdzcietība?

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība pār mums atjaunojas ik rītu. Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir, lai mūsu sirdis būtu piepildītas ar mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Jēzum piemita līdzcietība, Viņš vēlējās palīdzēt cilvēkiem, bet Viņš bija viens un Viņam bija tikai 12 mācekļi.    

„Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: “Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.”(Mateja 10: 5-6).

  Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

Kas ir līdzcietība?

Būt līdzcietīgam – tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdz brīdim, kamēr tu neiedziļināsies cita cilvēka ciešanās, tu nespēsi sajust to, ko viņš jūt. Ja nav līdzcietības sirdī, – zināšanas nepalīdz. Tālab, ikreiz, kad Jēzus iežēlojās par cilvēkiem, Viņš noteikti tiem palīdzēja. Tur, kur ir līdzcietība, tur vienmēr seko konkrēta rīcība. Ja tu savā miesā jūti sāpes, vai tu dari kaut ko, lai atvieglotu šīs sāpes? Domāju, ka noteikti. Tālab tad, kad tev ir līdzcietība, un tu iedziļinies problēmā vai cita cilvēka sāpēs, – tu nevis vienkārši juti līdzi vārdos, bet rīkojies, lai palīdzētu šim cilvēkam. Ja tev nav iespējas palīdzēt, tu tik un tā rīkosies, – tu meklēsi tos, kuri šai situācijā var kaut ko izdarīt. Cilvēki draudzē varēs mierīgi sēdēt bezdarbībā tikai ar vienu noteikumu, – ja viņu sirdis, attiecībā pret cilvēkiem, nav piepildītas ar mīlestību un līdzcietību. Tie cilvēki, kuru sirdis ir līdzcietības pilnas, – tie vienmēr ir darbīgi un auglīgi. Viņiem ir rezultāts, un tie vienmēr gūst sekmes Tā Kunga darbā.

Kur mums rast šo līdzcietību?

Šis jautājums ir ļoti nopietns, un mēs īsumā mēģināsim uz to atbildēt. Dievs ir līdzcietības pilns Dievs, un tikai no Viņa pa īstam var iemācīties mīlēt. Tātad, kur mums rast līdzcietību? Pie Debesu Tēva! Viņš ir līdzcietīgs! Jo vairāk mēs komunicēsim ar Dievu, jo vairāk Viņš runās uz mums, un mēs jo vairāk rīkosimies. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, lai Viņš to piepilda ne ar cilvēcisku, bet ar Dievišķu līdzcietību. Cilvēciskā līdzcietība vai līdzjūtība – tā ir dvēseliska. Tālab, Bībelē ir rakstīts, ka Dievs sūta Savu Vārdu, lai atdalītu garu no dvēseles, jo dvēseliskais traucē Dievam darboties. Bet savukārt, Dievišķā līdzcietība, kuru Dievs vēlas mums dāvāt, – tā palīdzēs mums pārvarēt jebkurus šķēršļus. Tieši tas cilvēks, kurš piepildīts ar Dievišķo līdzcietību, iet un glābj cilvēkus tam Kungam. Ja tavā sirdī ir Dievišķā līdzcietība pret bojā ejošo pasauli, ja tu caur ticību Jēzum Kristum ved cilvēkus uz glābšanu, – tu vari kļūt par varenu Dievišķas ietekmes cilvēku. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!