Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

Lai Dieva miers un žēlastība, no mūsu Kunga, Jēzus Kristus, vairojās jūsu dzīvē!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina un palīdz jums turpināt ceļojumu uz mūžīgo dzīvi.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam traģēdiju pārvērst triumfā. Mēs runājām, ka Dieva vēlēšanās ir parādīt mums, kā dzīvot, lai mūžīgi nebēdātos, bet svinētu uzvaru pēc uzvaras, neskatoties uz visu to, caur ko mēs esam izgājuši vai tagad ejam cauri.Pirms, mēs sāksim sīkāk izskatīt to, kā mēs varam pārvērst traģēdiju triumfā, izskatīsim to, kāpēc cilvēka dzīvē vispār rodas traģēdijas.Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.Šādus jautājumus ir uzdevuši cilvēki katrā paaudzē. Lūk, viens piemērs tam:  
„Ak, Israēla cerība, glābējs bēdu laikā! Kādēļ Tu gribi būt kā svešinieks šinī zemē un kā ceļinieks, kas paliek tikai pa nakti? Kādēļ Tu gribi būt kā tāds, kas vīlies, kā varonis, kas nevar palīdzēt? Tu taču esi mūsu vidū, Kungs, un mēs esam nosaukti pēc Tava Vārda. Neatstāj mūs!” Vai tad Tu Jūdu pavisam esi pametis? Jeb vai Tev Ciāna apnikusi? Kādēļ Tu mūs esi tā sitis, ka mums nav vairs nekādas dziedināšanas? Mēs gaidām glābšanu, bet nav nekā laba, gaidām dziedināšanu, bet, redzi, ir tikai izbailes! „(Jeremijas 14:8-9,19).
 Jautājums par to, no kurienes radušās un kāpēc cilvēka dzīvē notiek problēmas, ir aktuāls. Atbildi uz doto jautājumu, mēs meklēsim Bībelē.Pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, mēs varam atrast virkni iemeslu, dēļ kuriem zeme šodien ir piepildīta ar ciešanām un traģēdijām. Pacentīsimies skart galvenos iemeslus.  
„Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”  (Jēkaba 1:13-17).
 Šis fragments no Rakstiem mums parāda, no kurienes Nenāk traģēdijas. Dievs nav traģēdiju un ciešanu autors. No Viņa nāk tikai labas un pilnīgas dāvanas. Dieva nemainās, jo Viņā nav pārmaiņu un pārgrozības ēnas. Dievs nav tāds, ka šodien – Viņš ir labs, bet rīt – ļauns tirāns. Atcerieties šo svarīgo mācību: Dievs nav cilvēka ienaidnieks, tāpēc nekas slikts no Viņa nenāk.Dievs nav mūsu bēdu autors, tieši otrādāk, Viņš ir atbilde un risinājums mūsu problēmām. Ja, mēs tuvojamies Dievam, tad, neatkarīgi no tā, kas tagad notiek mūsu dzīvē – traģēdija vai bēdas – mēs vienmēr varam atrast Dievā palīdzību un spēku, lai mūsu dzīve, šajā ļaunajā pasaulē būtu pilnvērtīga un uzvaru piepildīta. Rīt mēs turpināsim!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.

One Comment

  1. Tad no kurienes nāk nelaimes? Ja tās nenāk no Dieva, kas tās rada? Ja Dievs ir Visa radītājs… no cilvēka paša? “Dievs cilvēku radīja pēc sava ģīmja un līdzības”. Bet kāpēc Dievs cilvēku savā ziņā noliek pie vietas, ka nav Viņš Dievam līdzinieks (Radītājs)? Ka viss, kas dzīvē tiek dots ir Dieva žēlastība nevis paša Radīta realitāte? Par visu jāpateicas Dievam… nevis sev.
    Es esmu nolikta. Es jūtos kā nekas. Man ir sajūta, ka Dievs mani pazemo, liekot domāt, ka es pati spēju radīt savu dzīvi, bet realitātē parādot, ka patiesībā neko nevaru pati. Viss tikai caur žēlastību.
    Es saprotu, ka es zaimoju.

Comments are closed.