Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzu, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi.

Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Kā traģēdiju pārvērst triumfā?”

Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.

 

„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”  (1Mozus 1:28).

 

Ievērojiet, ka Dievs nevis nolādēja, bet svētīja cilvēku. Dieva vēlēšanās un Viņa mērķis ir, lai tu būtu svētīts un laimīgs cilvēks. Tāpēc, dārgais lasītāj, es gribu tev mest izaicinājumu, lai tu nesamierinātos ne ar kādām lietām savā dzīvē, kas neatbilst Dieva plānam. Nepieņem to, kas neatbilst Dieva noteiktajam uzdevumam tavai dzīvei. Ar visu savu spēku un visu savu prātu protestē pret jebkuru dzīves lāstu un manto Radītāja svētības. Tu vari nezināt, kāpēc un no kurienes atnāk ciešanas, bet tev ir jāzina, ka Dievs tevi mīl un vēlas, lai tu būtu svētīts. Daudzi cilvēki, kuri ir apmānīti, tic, ka viņu liktenis ir ciest un visu savu dzīvi pavadīt lāstos un ciešanās. Tev ir jāizmet no savas galvas tādas domas, tas brīdis kļūs par tavas uzvaras sākumu un izeju no nelaimju un pastāvīgo bēdu apburtā loka.

Ja, tu domā, ka kāds ir vainīgs tavās nelaimēs, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību no Viņa. Vienreiz, es staigāju Minskā pa parku un ieraudzīju vienu sievieti, kura bija ļoti bēdīga. Es piegāju pie viņas, lai pastāstītu par Dieva mīlestību, bet viņa kļuva dusmīga, kad izdzirdēja, ka es viņai teicu: „Dievs Jūs mīl!” Viņa pajautāja: „Kur tad bija Dievs, kad es apglabāju dēlu? Kur viņš bija tad, kad es uz Viņu saucu par vīra dziedināšanu? Ko es viņam tādu esmu izdarījusi, ka Viņš no manis ir paņēmis, gan dēlu, gan vīru?”

Šī brīnišķīgā sieviete bija kļuvusi par upuri traģēdijām, kuras notiek pasaulē. Bet, mēģinot saprast, kāpēc tas viss ir noticis, viņa sāka vainot Dievu. Viņā bija nocietinājusi savu sirdi un nebija spējīga pieņemt Dieva mīlestību. Viņā nesaprata, ka Dievs viņu mīl un vēlās viņai palīdzēt. Slava, Dievam ,ka sarunas beigās viņa saprata, ka Dievs – nav ienaidnieks, bet ir Draugs. Viņa saprata, ka Dievs nepaņem vīrus, vai dēlus, ka Dievs nav ciešanu un traģēdiju autors.

Tāda sapratne ir ļoti svarīga, jo mūsu uzvara un izmaiņas sākas mūsu domās. Lūk, kāpēc Bībele apgalvo, ka cilvēks nekad nepacelsies augstāk par savām domām. «…tāpēc, ka, tādas domas, kādas ir viņa dvēselē, tāds ir viņš pats…” (Sal. p. 23:7), latviešu tulkojums atšķiras.

Ir ceļš uz labāku dzīvi. Ir izeja no dzīves traģēdijām un bēdām. Tavus problēmu un traģēdiju kalnus var pārvērst par kāpnēm, kuras paceļ uz Dieva augstumiem un triumfu. Dieva vēlēšanās ir tev parādīt, kā ir jādzīvo, lai mūžīgi nebēdātos, bet svinētu uzvaru pēc uzvaras, neskatoties uz visu to, kam esi gājis cauri, vai, kam ej cauri dotajā brīdī.

Iesākumā, Dievs ne tikai svētīja cilvēku, bet pat pēc tam, kad cilvēks grēkoja un zaudēja Dieva slavu (aizsardzību), Viņš sūtīja Jēzu Kristu, Kurš samaksājot cenu ar personīgo dzīvību, atvēra visiem cilvēkiem ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi. Caur ticību uz Jēzu Kristu, katrs cilvēks var iegūt dzīvību un dzīvi ar pārpilnību.

 

„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10).

 

Dievs nesūtīja Jēzu, lai pasaule tiktu tiesāta, bet sūtīja, lai pasaule caur Viņu iegūtu glābšanu (brīvību no verdzības, atbrīvošanu no nospiestības), kārtību un pilnību, atjaunošanu pēc dažādām traumām, drošību u.t.t.

 

„Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa ev.3: 17).

 

Šī pasaule var kļūt drošāka mūsu dzīvei. Mūsu dzīve var kļūt drošāka. Un viss tas ir iespējams ticībā uz Jēzu Kristu.

Rīt mēs sīkāk parunāsim par šo tēmu.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!” Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas...

  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē. Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz...

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem...

  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa. Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū. Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus...

  • Kā Dieva balss dzirdēšana ienes mūsu dzīvē Viņa apsardzību un drošību

    Dievs bieži runās, lai dotu mums izeju no bīstamām situācijām. Sātans bieži izliek tīklus mūsu dzīvē, lai nozagtu, nokautu un nogalinātu. “ Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. ”. (Efez.6:11).

    Dievs bieži runās, lai dotu mums izeju no bīstamām situācijām. Sātans bieži izliek tīklus mūsu dzīvē, lai...

  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš...